Kālija mēslojums kartupeļiem: jaunas Lielbritānijas ieteikumu atziņas
Lielbritānijas Kālija attīstības asociācija (PDA) publicējusi jaunus apsvērumus par kartupeļu audzēšanas barības vielām. Tajā uzsvērts kālija, kalcija un magnija nozīmīgums kartupeļu ražai un kvalitātei.

Lielbritānijas Kālija attīstības asociācija (Potash Development Association, PDA) publicējusi vairākus jaunus ieteikumus par barības vielu nodrošinājumu kartupeļu audzēšanā. Ieteikumi attiecas uz kālija, kalcija un magnija lomu kartupeļu ražas veidošanā un kvalitātē.
Kālijs
Pēc PDA datiem, kartupeļiem augsnē vajadzīgs tāds kālija daudzums, kas nosedz gan augstāko pieprasījumu auga zaļās masas augšanas sākumā, gan kopējo uzņemšanu vasaras beigās. Ja augsnes rezerves nepietiek, trūkumu jākompensē ar kāliju saturošu minerālmēslojumu vai kūtsmēsliem. Taču šādi pievienots kālijs var nebūt tik efektīvs kā augsnes dabiskās rezerves.
ilgtermiņa eksperimenti liecina, ka noplicinātās augsnēs raža visticamāk nesasniegs auglīgo augšņu līmeni, pat ja izmanto lielu kālija mēslojuma daudzumu. Turklāt, ja augsnes kālija rezerves ir iztērētas, zema kālija satura augsnes uzlabošana var prasīt vairākus gadus.
Kalcijs
Kalcijs aramzemes kultūrām bieži tiek pamanīts mazāk, izņemot tā nozīmi augsnes struktūrā un saistību ar kaļķošanu. Kartupeļiem tā nozīme ir labāk izprasta, jo tas ietekmē bumbuļu kvalitāti. Kalcijs palīdz uzturēt veselas šūnu sienas, tādējādi samazinot brūno plankumu rašanos bumbuļu iekšpusē, ko dēvē par iekšējo rūsas plankumainību. Tas arī uzlabo mizas izskatu un pasargā bumbuļus no mehāniskiem bojājumiem ražas novākšanā un uzglabāšanā. Savukārt biezākas šūnu sienas palīdz aizsargāt pret slimībām un kaitēkļiem. Ir ziņojumi arī par pozitīvu efektu, lietojot kalcija avotu, kas nekaļķo augsni.
Magnijs
Magnijs ir svarīgs visām kultūrām, jo ir hlorofila sastāvdaļa un piedalās fotosintēzē. Tas iesaistīts arī ogļhidrātu veidošanā un izmantošanā, palīdzot tos pārvietot no lapām uz bumbuļiem. Trūkuma pazīmes parasti parādās vecākajās lapās auga apakšdaļā, jo barības viela augā ir kustīga un nonāk jaunajos audzēšanas punktos. Magnija trūkums var mazināt ražību jau pirms redzamām pazīmēm, kā arī samazināt saknes augšanu un hlorofila daudzumu.
Kālija un magnija nelīdzsvars
Zināmi pierādījumi, ka kālija pieejamība un uzņemšana var samazināties augsnēs ar pārmērīgu magnija daudzumu, pat ja kālija ir pietiekami. Tas visbiežāk saistīts ar ilgstošu magnija kaļķakmens lietošanu pH korekcijai. Ja magnija koncentrācija augsnē vairāk nekā divkārt pārsniedz kālija koncentrāciju, kālija devu var nākties palielināt virs ierastā ieteiktā līmeņa.

