Kallasa: ES strādā, lai saglabātu Ukrainas saites ar pasaules tirgiem
ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa Eiropas Parlamentā paziņoja, ka Krievijas uzbrukumi kuģniecībai Melnajā jūrā apdraud pārtikas drošību visā pasaulē. Viņa aicināja stiprināt drošību Melnās jūras un Donavas reģionā.
Krievijas uzbrukumi kuģniecībai Melnajā jūrā apdraud ne tikai cilvēku dzīvības reģionā, bet arī pārtikas drošību visā pasaulē. To otrdien, 20. oktobrī, Eiropas Parlamenta plenārsēdē teica Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa.
Viņa uzsvēra, ka Ukraina ir viena no galvenajām pārtikas piegādātājām pasaules tirgum, bet Krievija ar savu rīcību pārtiku pārvērš par ieroci un traucē apgādāt cilvēkus visā pasaulē. Pēc Kallasas teiktā, ES šajā situācijā ir jārīkojas.
Sarunas par kuģošanas brīvību
Kallasa norādīja, ka ES kopā ar Turciju, Indiju un citām valstīm, tostarp pārtiku importējošām Āfrikas valstīm, mēģina panākt vienošanos par kuģošanas brīvības nodrošināšanu Melnajā jūrā. Šāda vienošanās palīdzētu aizsargāt cilvēku dzīvības un svarīgu preču piegādes. Viņa arī atzīmēja nepieciešamību attīstīt ES aizsardzības spējas un turpināt pastiprināt starptautisko spiedienu uz Krieviju.
Alternatīvie maršruti
Kallasa stāstīja, ka ES iniciatīva „Solidarity Lanes” palīdz atrast alternatīvus eksporta maršrutus. Kopš jūlija graudu eksports pa tiem pieaudzis gandrīz par 2 miljoniem tonnu. Taču Krievija tagad sit arī pa robežpunktiem uz Moldovas, Rumānijas un Polijas robežām, tādējādi apdraudot arī šos ceļus. Tāpēc, viņasprāt, jāstiprina drošība Melnās jūras apgabalā un uz Donavas.
Agrīna brīdināšana un kopīgi lēmumi
Otrs svarīgais punkts, pēc Kallasas teiktā, ir agrīna draudu atklāšana un reāllaika informācijas apmaiņa. Izmantojot Eiropas aizsardzības struktūras, dalībvalstis var dalīties ar jūras novērošanas datiem. Melnās jūras Jūras drošības centrs, ko ar ES atbalstu veido Rumānija un Bulgārija, šo kontroli uzlabos vēl vairāk.
Viņa arī norādīja, ka vajadzīgs mehānisms ātrākai kolektīvai lēmumu pieņemšanai nopietnu incidentu gadījumā. Šim nolūkam piedāvāts izveidot ārkārtas situāciju protokolu, kas paredzētu tūlītējas politiskās konsultācijas un efektīvāku koordināciju lielu hibrīdkrīžu laikā. Tas nozīmē arī ciešu sadarbību ar NATO.
