Kamerūnas students Lietuvā sūdzas par ekspluatāciju darbā un draudiem
Kamerūnas students Lietuvā, kurš strādāja celtniecības uzņēmumā, stāsta par darba apstākļiem bez darba līguma un draudiem ar sodiem. Arodbiedrība un Valsts darba inspekcija norāda, ka ārzemnieku darba strīdu skaits aug.
Lietuvā maģistrantūrā studējošais students no Kamerūnas, kuru medijs LRT.lt piesaukā kā Emanuelu, stāsta, ka gadu pēc ierašanās valstī saskārās ar ekspluatāciju celtniecības uzņēmumā. Uzņēmums pieprasīja reģistrēties kā pašnodarbinātajam, un darba līgums netika slēgts. Pēc viņa teiktā, atlaišanas brīdī viņam netika izmaksāta alga, bet par informācijas izpaušanu par līgumu draudēja sods līdz 1500 eiro. Gadījums raksturo ārzemju darbinieku situāciju Lietuvas darba tirgū, kur arodbiedrības norāda uz pieaugošu pārkāpumu skaitu.
Līgums svešā valodā
Emanuels Lietuvā ieradās studēt sociālajās zinātnēs maģistra līmenī; Kamerūnā viņš ieguvis bakalaura grādu socioloģijā un antropoloģijā. Vispirms viņš vairākus mēnešus tikai apmeklēja lekcijas, pēc tam atrada darbu celtniecības uzņēmumā. Viņš baidījās, ka bez darba līguma nebūs apdrošināts nelaimes gadījumā, tāpēc to pieprasīja. Vēlāk viņam iedeva dokumentu lietuviešu valodā un teica, ka saturs nav jāsaprot, pietiek parakstīt. Viņš atteicās un tekstu iztulkoja pats.
Pēc viņa teiktā, dokuments darbiniekam nedeva tiesības, bet paredzēja naudas sodus. Alga netika pārskaitīta automātiski, bet bija jāizraksta rēķins. Tā kā students lietuviski neprot, uzņēmums to darīja par maksu, ieturot summu no algas.
Kad Emanuels nolēma aiziet, darba devējs pieprasīja nostrādāt veselu mēnesi, lai gan līgumā bija noteikts divu nedēļu brīdinājums. Gala algu viņš tā arī nesaņēma. Uzņēmums sūtīja dokumentus, ka viņš neesot ieradies darbā, pieprasīja kompensāciju un pieminēja tiesu. Nobijies students lūdza naudu paturēt. Vēlāk viņam palīdzēja arodbiedrība.
Arodbiedrības un inspekcijas dati
Arodbiedrības G1PS vadītājs Emilis Starodubovs norāda, ka darbs saturēja darba attiecību pazīmes, bet noformēts kā pakalpojumu līgums. Līgumā bija paredzēti 50 eiro par palīdzību ar rēķinu, 12 eiro sods par nepareizu rēķinu un 80 eiro par kavēšanu. Darba strīdu komisija vēlāk apstiprināja, ka uzņēmums nebija pildījis nodokļu saistības.
Valsts darba inspekcija norāda, ka šogad pirmajā pusgadā ārzemnieki veidoja aptuveni 19 % no izskatītajiem darba strīdiem, galvenokārt trešo valstu pilsoņi. No viņu prasībām apmēram 78 % attiecas uz neizmaksātu algu.
