Kanāda un ES izveido jaunu aliansi "Alliance for the Future"
Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena Monreālā pasludināja jaunu Kanādas un ES partnerību. Līderi vienojās virzīties uz Kanādas asociēto dalību, bet tās saturu precizēs 2027. gada samitā.
Kanāda un Eiropas Savienība piektdien Monreālā paziņoja par jaunu līdzīgi domājošu valstu aliansi ar nosaukumu Alliance for the Future (Alianse nākotnei). To pēc divu dienu samita izziņoja Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Partnerība starp Kanādu un 27 valstu bloku tiek pasniegta kā aizsegs iedzīvotājiem un pretsvars neparedzamai ģeopolitikai; tai drīkst pievienoties arī citas valstis.
Ko paredz sadarbība
Līderi norādīja, ka turpmākās sarunas ved uz integrētāku tirgu desmitiem miljardu dolāru vērtībā, mazākiem tirdzniecības un ceļošanas ierobežojumiem un jaunām izglītības iespējām. Brisele un Otava vienojās arī par Kanādas pievienošanu Eiropas superdatoru tīklam, kas ļaus piekļūt eiropiešu iekārtām mākslīgā intelekta modeļu apmācībai.
Kārnijs minēja plānoto Kanādas mākslīgā intelekta uzņēmuma Cohere un Vācijas Aleph Alpha apvienošanos kā soli, lai mazinātu atkarību no ASV tehnoloģiju milžiem. Jaunajam uzņēmumam būs divi galvenie biroji – Berlīnē un Toronto, un Kanādas federālā valdība paziņojusi par līddalību Cohere līdz 1,6 miljardu Kanādas dolāru apmērā.
Fons: attiecības ar ASV
Kanādas tirdzniecības karš ar ASV likis Kārnijam meklēt jaunus partnerus. Atkarība no ASV uzņēmumiem, īpaši aizsardzībā, Kanādā rada bažas. Avots min, ka Īlons Masks oktobra vidū ierobežoja Starlink un Starshield ātrumu Ukrainā, būtiski traucējot Ukrainas militārajām operācijām.
Asociētā dalība
Līderi atkārtoti pieminēja iespēju, ka Kanāda kļūst par asociēto locekli. Fon der Leiena šo statusu nosauca par neapgūtu teritoriju. Skaidrāks tā tvērums tiks noteikts 2027. gada samitā. Daži ES dalībvalstis iebilst pret juridiski bezjēdzīgu statusu, jo baidās, ka tas mulsinās citas valstis, kas vēlas dalību. Eiropadomes prezidents Antonio Košta Kanādu nosauca par "pēc iespējas eiropiešiem tuvāko" no ārpuseiropas valstīm.
Spriedze Kvebekā
Samits izraisījis berzi Kvebekas provincē, kur nesen minoritātes valdību izveidoja separātistiskā Kvebekas partija (Parti Québécois). Premjers Pols Sensjē Plamondons samitu izlaida, jo Otava neļāva viņam publiski uzstāties.
