Kanāda un ES izveido jaunu sadarbības aliansi, uzsverot izejvielas un tehnoloģijas
Monreālas samitā Kanāda un Eiropas Savienība paziņoja par “Alianses nākotnei” izveidi, kas padziļinās sadarbību tirdzniecībā, enerģētikā, tehnoloģijās un aizsardzībā. Puses atkal apsprieda arī Kanādas iespējamo kļūšanu par ES asociēto dalībnieci.
Piektdien, 30. oktobrī, Monreālā notikušajā samitā Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja par jaunas partnerības – “Alianses nākotnei” – izveidi. Divu dienu sanāksmē Kanāda un Eiropas Savienība (ES) vienojās padziļināt sadarbību tirdzniecībā, enerģētikā, tehnoloģijās un aizsardzībā, reaģējot uz pasaules politiskajiem un ekonomiskajiem satricinājumiem. Aliansē aicinās iesaistīties arī citas valstis, kas atbalsta līdzīgas vērtības.
Kā skaidroja mērķi
Kārnijs kā izaicinājumus minēja klimata krīzi, demokrātisko normu vājināšanos un tirdzniecības izmantošanu politiskam spiedienam, bet partnerību nodēvēja par “aizsargājošu jumtu”. Fon der Leiena uzsvēra, ka ciešāka sadarbība dos lielāku stabilitāti un jaunas iespējas abām pusēm.
Izejvielas un enerģija
Eiropas Investīciju banka un Kanāda vienojās par ietvaru, kas ļautu bankai nākotnē finansēt projektus Kanādas kritiski svarīgo izejvielu ieguvē un pārstrādē. Šie materiāli nepieciešami bateriju, elektronisko shēmu plašu un pusvadītāju ražošanai. Vienošanās vēl nepiešķir naudu konkrētiem projektiem, taču var palīdzēt Eiropai mazināt atkarību no Ķīnas. Noslēguma paziņojumā Ķīna tieši netika minēta, taču Kanādas aizsardzības ministrs Deivids Makgintijs norādīja, ka Ķīna slēdz darījumus, apmainot infrastruktūras projektus pret piekļuvi resursiem, īpaši Āfrikā.
Tehnoloģijas un aizsardzība
Kanāda pievienosies Eiropas superdatoru tīklam, lai tās uzņēmumi varētu izmantot Eiropas skaitļošanas jaudu mākslīgā intelekta modeļu apmācībai. Kārnijs minēja arī plānoto Kanādas uzņēmuma “Cohere” apvienošanu ar Vācijas “Aleph Alpha”, ar galvenajām mītnēm Berlīnē un Toronto. Kanādas valdība iecerējusi “Cohere” ieguldīt līdz 1,6 miljardiem Kanādas dolāru. Kanādas bažas rada arī atkarība no ASV tehnoloģijām, īpaši aizsardzībā.
Ukraina un asociētais statuss
Kanāda piedalīsies Ukrainai paredzētā 90 miljardu eiro aizdevuma finansēšanā. Samitā atkal apsprieda iespēju Kanādai kļūt par ES asociēto dalībnieci; šāda statusa saturs un noteikumi vēl nav skaidri. Kārnijs sākotnēji bija piesardzīgs, bet samita beigās ieceri atbalstīja un aicināja nākamajos mēnešos izstrādāt konkrētus principus. Plašāku piedāvājumu puses varētu apspriest 2027. gada samitā.
