Kanādas premjers Karnejs: G7 samits var palīdzēt panākt Irānas miera vienošanos
Kanādas premjers Marks Karnejs pēc vizītes Īrijā pauda cerību, ka gaidāmajā G7 samitā varētu tikt panākta vienošanās par Irānu, taču uzsvēra, ka tai jāietver uguns pārtraukšana arī Libānā.
Kanādas premjerministrs Marks Karnejs sestdien pēc divu dienu vizītes Īrijā norādīja, ka tuvojošais G7 samits Francijā varētu būt piemērots brīdis, lai nostiprinātu iespējamo miera vienošanos ar Irānu. Tomēr viņš uzsvēra, ka jebkuram ticamam līgumam jāietver plašāka karadarbības pārtraukšana, tostarp Libānā.
Runājot kopā ar Īrijas premjerministru Mišelu Mārtinu pie viņa ofisa Dublinas centrā, Karnejs atzina, ka viņu iepriecina pēdējie notikumi, kas saistīti ar iespējamo ASV un Irānas vienošanos. Viņš atzinīgi novērtēja G7 samita rīkotājas Francijas plānus paplašināt samitu, iekļaujot tajā Ēģiptes, Saūda Arābijas, Kataras un Apvienoto Arābu Emirātu līderus, nosaucot to par „savlaicīgu”. Karnejs piebilda, ka ir nepieciešama „noturīgāka naidīguma pārtraukšana”.
Mārtins, kura valdība bijusi asi kritizējusi Izraēlu un kura dēļ Īrijas vēstniecība Telavivā tika slēgta, piekrita, ka ir „ārkārtīgi svarīgi, lai Libāna tiktu iekļauta miera procesā. Libānas suverenitāte ir absolūti būtiska.” Īrijai Libāna ir īpaši svarīga, jo tā karavīrus nosūta uz ANO miera uzturēšanas spēkiem Libānas dienvidos, un kopš 1978. gada tur dienesta laikā gājuši bojā 48 īru karavīri.
Karneja vizītes mērķis ir arī veicināt Kanādas sadarbību ar Eiropu kā pretsvaru spriedzei ar ASV Trampa administrācijas laikā. Īrija jūlija sākumā pārņems Eiropadomes rotējošo prezidentūru un būs nozīmīgs sabiedrotais. Karnejam, kurš ir politiķis un bijušais centrālais baņķieris, vizīte ir arī iespēja stiprināt savu politisko tēlu – svētdien viņš apmeklēs savu senču mājas Mejo grāfistē, no kurienes viņa vecvecāki 1925. gadā emigrēja uz Kanādu.
Gan Karnejs, gan Mārtins preses konferencē centās izvairīties kritizēt ASV prezidentu Donaldu Trampu. Nevienā no viņu runām netika pieminētas ne ASV, ne Tramps. Kad žurnālisti jautāja par Trampa lomu starptautiskos konfliktos un viņa neuzticamību kā tirdzniecības partnerim, abi līderi grūtībās izvairījās no tiešas atbildes. Karnejs pat atzina, ka viņa atbilde ir „ļoti netieša”. Mārtins, kura valsts gūst lielu peļņu no gandrīz 1000 ASV uzņēmumiem, maigi kritizēja Trampu, vienīgo reizi pieminot viņu: „Prezidents Tramps ir demokrātiski ievēlēts ASV prezidents, un es vienmēr to cienīšu,” viņš sacīja, bet piebilda: „Mums vienmēr jāsaprot varas robežas.”
