Kāpēc Igaunijas minimālās algas pirktspēja ir zemākā Eiropas Savienībā
Eurostat dati liecina, ka Igaunijas minimālās algas pirktspēja ir zemākā ES, un tas saistīts gan ar augsto cenu līmeni, gan politiskiem lēmumiem koalīcijā. Tuvojoties sarunām par 2027. gada minimālo algu, atbildīgie apsver, vai atjaunot iepriekšējo vienošanos par straujāku algas kāpumu.」》
Augusta sākumā gan Delfi, gan Postimees plaši lasīti raksti vēstīja, ka Igaunijas minimālās algas pirktspēja ir zemākā Eiropas Savienībā — pat zemāka nekā Latvijā. Lai gan Igaunijas minimālā alga eiro izteiksmē (946 eiro bruto mēnesī) ir krietni augstāka nekā Latvijā (780 eiro), skaidrojums slēpjas cenu līmenī: Igaunijā tas ir augstākais Austrumeiropā un ierindojas 11. vietā starp 27 ES dalībvalstīm, bet pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu ziņā valsts ir sestā dārgākā ES.
Tāpēc arī faktiskais individuālais patēriņš Igaunijā ir viens no zemākajiem ES — sliktāk klājas vien Ungārijai, savukārt Latvijas rādītājs sakrīt ar Igaunijas, sasniedzot 73% no ES vidējā.
Zema alga arī attiecībā pret vidējo
Minimālās algas attiecība pret vidējo un mediānas algu Igaunijā ir viena no zemākajām ES — attiecīgi aptuveni 43% un 50%, kamēr ES ieteikums ir 50% no vidējās vai 60% no mediānas algas. Igaunija un Latvija ir vienīgās ES valstis, kur minimālā alga nesasniedz pat pusi no mediānas algas. 2022. gadā pieņemtā ES direktīva par minimālo algu noteica šos mērķus kā ieteikumus, nevis saistošas prasības.
Labas gribas vienošanās un tās izjukšana
- gada maijā valdība, Arodbiedrību konfederācija un Darba devēju konfederācija panāca labas gribas vienošanos minimālo algu līdz 2027. gadam pakāpeniski celt līdz 50% no vidējās algas. 2024. un 2025. gadā alga attiecīgi pieauga par 13,1% un 8%. Taču 2025. gada martā, mainoties koalīcijai uz divu partiju sastāvu, jaunais valdības līgums minimālo algu vairs nepieminēja, un ekonomikas ministrs paziņoja arodbiedrībām, ka valdība vienošanos vairs neuzskata par saistošu.
Rezultātā vienošanās par 2026. gada minimālo algu tika panākta tikai pavasarī, kāpums stājās spēkā aprīlī, nevis janvārī, un 6,8% pieaugums bija zemākais piecu gadu laikā, tikko pārsniedzot iepriekšējā gada inflāciju.
Vai celt algu tālāk?
Tartu Universitātes 2021. gada pētījums secina, ka minimālās algas celšana uzlabotu zemu atalgoto iedzīvotāju labklājību un mazinātu nabadzību, tostarp bērnu nabadzību, savukārt negatīva ietekme uz nodarbinātību pētītajā periodā bijusi minimāla. Igaunijā ir viena no zemākajām darbinieku daļām, kas saņem algu tuvu minimumam, un aptuveni trešdaļa minimālās algas saņēmēju faktiski ir pašnodarbinātie ar vienas personas uzņēmumiem. Pārējiem divām trešdaļām minimālā alga nozīmē reālu algas nabadzību, tāpēc autors uzskata, ka paātrināta minimālās algas celšana pēc nākamajām vēlēšanām būtu atbalstāma.
