Kāpēc lēna un neefektīva ķīlu realizācija Latvijā sadārdzina kredītus

Bankas ķīlu izmanto, lai samazinātu zaudējumus gadījumā, ja aizņēmēja bizness nonāk grūtībās – ar kvalitatīvu nodrošinājumu no problemātiska kredīta var atgūt pat pusi vai vairāk no izsniegtās summas, savukārt bez nodrošinājuma atgūstamība bieži ir minimāla. Jo zemāks bankas risks, jo mazāk pašu kapitāla tai nepieciešams kredīta izsniegšanai un jo izdevīgākus nosacījumus tā var piedāvāt klientiem. Atšķirībā no riska kapitāla investoriem, kas var atļauties daļu ieguldījumu zaudēt, bankai neveiksmes gadījumā draud zaudēt būtisku aizdevuma daļu, savukārt panākuma gadījumā tā saņem tikai pamatsummu un procentus – tāpēc tā nevar uzņemties augstu risku.

Bankām svarīga ir arī tiesvedības efektivitāte, jo savu kredītrisku tās jāspēj pamatot uzraudzības iestādēm, tostarp Eiropas Centrālajai bankai. Ja atsevišķos gadījumos aktīvi pazūd vai tiesvedība ievelkas gadiem, šī pieredze tiek ņemta vērā turpmākajos lēmumos – rezultātā var pieaugt procentu likmes, samazināties finansējuma apjoms vai tikt pieprasīti papildu nodrošinājumi, tostarp personīgi īpašnieku galvojumi.

Galvenās problēmjomas

Nozares pārstāvji norāda uz problēmām vairākās jomās. Zemesgrāmatas process ir dārgs un lēns, un daudzas ar to saistītas darbības, kur nav strīda, varētu deleģēt notāriem, nevis tiesai. Komercķīlas regulējumā trūkst aizsardzības pret kreditora ietekmes atšķaidīšanu un nepieciešams paātrināt realizācijas sākumposmu, jo aktīvu slēpšanas gadījumos izšķirošas var būt pāris dienas. Uzņēmumu vienkāršotā likvidācija, lai gan uzlabota, joprojām nepietiekami aizsargā kreditorus no uzņēmuma pazušanas juridiskajā apritē.

Piedziņas un maksātnespējas jomā panākts progress, tostarp jaunajā īres tiesību regulējumā, taču saglabājas nopietnas problēmas – prasījumu pret valdes locekļiem faktiskā atgūstamība ir tuvu nullei, un dažviet valdes locekļi slēpj savu faktisko maksātspēju, formāli nododot mantu saistītām personām. Tāpat nepietiekami efektīvi ir mehānismi, kas nodrošinātu tiesu izpildītāju piekļuvi ieķīlātajiem aktīviem.

Kopumā uzsvērts, ka bankas kredītu izsniedz, paļaujoties uz aizņēmēja naudas plūsmu, nevis ķīlas pārņemšanu, taču ķīlas realizācijas un tiesvedības izmaksas nosaka riska cenu. Efektīvāka sistēma nozīmētu zemāku kredītrisku un plašāku, lētāku finansējumu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.