Kāpēc mazi bērni ēd smiltis un kad par to jāuztraucas
Pediatre skaidro, ka smilšu vai citu neēdamu lietu likšana mutē maziem bērniem parasti ir dabiska attīstības parādība, taču pēc divu gadu vecuma regulāra šāda uzvedība var liecināt par veselības problēmām. Speciāliste iesaka vecākiem uzraudzīt bērnu un nepieciešamības gadījumā vērsties pie ārsta.
Kad mazulis rotaļu laukumā pēkšņi ieber muti sauju smilšu, vecāku pirmā reakcija bieži ir satraukums. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre Zane Līkopa skaidro, ka šāda rīcība mazuļiem visbiežāk ir pilnīgi normāla attīstības stadija, nevis brīnumainas problēmas pazīme.
Pasaules iepazīšana ar muti
Mazi bērni apkārtējo vidi izzina ar visām maņām — tausta, klausās un bieži liek priekšmetus mutē. Tas attiecas gan uz rotaļlietām, gan akmentiņiem, lapām un smiltīm. Šāda uzvedība visizteiktāk izpaužas līdz aptuveni pusotra līdz diviem gadiem un pēc tam pakāpeniski izzūd. Tāpēc vienreizējs gadījums, kad mazs bērns pagaršo smiltis, nav iemesls trauksmei.
Kad meklēt ārsta padomu
Cita situācija veidojas, ja vēlme ēst neēdamas vielas — smiltis, zemi, krītu vai papīru — saglabājas arī pēc divu gadu vecuma vai ir sevišķi izteikta. Šādu ilgstošu paradumu medicīnā dēvē par piku, un tas var būt saistīts, piemēram, ar dzelzs deficītu vai attīstības traucējumiem, tostarp autiskā spektra traucējumiem. Pediatre uzsver, ka atkārtotas un noturīgas uzvedības gadījumā vērts konsultēties ar ģimenes ārstu vai pediatru, lai izslēgtu veselības problēmas.
Vai smiltis ir bīstamas
Neliels nejauši norīts smilšu daudzums parasti nopietnu kaitējumu nerada, tomēr smiltis nav sterilas un tajās var būt mikroorganismi vai pat asi priekšmeti. Ja pēc smilšu norīšanas bērnam parādās stipras sāpes vēderā, vemšana, caureja vai drudzis, nepieciešama medicīniska palīdzība.
Drošāka spēle smilšu kastē
Lai mazinātu riskus, smilšu kasti ieteicams pārsegt, kad tā netiek lietota, regulāri pārbaudīt un mainīt smiltis, kā arī uzraudzīt bērnu spēles laikā un pēc tam nomazgāt rokas. Vienlaikus pediatre atgādina, ka pārmērīga sterilitāte arī nav vēlama, jo saskare ar mikrobiem palīdz veidoties imūnsistēmai.
