Kāpēc pasaules kartes izkropļo valstu izmērus
Vairāk nekā 450 gadus senā Merkatora projekcija joprojām ir pamatā lielākajai daļai ikdienā redzamo pasaules karšu, lai gan tā būtiski kropļo valstu relatīvo lielumu. Eksperti norāda, ka tam var būt arī politiska un psiholoģiska ietekme.
Merkatora karti 1569. gadā izveidoja flāmu kartogrāfs Gerhards Merkators, un tās sākotnējais mērķis bija palīdzēt Eiropas jūrniekiem orientēties okeānos. Kā skaidro Londonas Universitātes koledžas kartogrāfijas profesors Džeimss Češīrs, Merkatoram bija svarīgi, lai kompasa virziens kartē būtu attēlots kā taisna līnija — un tieši to šī projekcija joprojām paveic ļoti labi.
Lai saglabātu pareizus leņķus uz plakanas virsmas, Merkators bija spiests stiept koordinātu tīklu arvien plašāk, tuvojoties poliem. Tā rezultātā valstis pie ekvatora kartē izskatās daudz mazākas, nekā tās ir patiesībā, bet valstis tuvāk poliem — izstieptas un lielākas. Šāda kropļojuma iemesls ir vienkāršs: nav iespējams precīzi attēlot lodveida virsmu uz divdimensiju kartes.
Neraugoties uz to, vairāk nekā 450 gadus vēlāk Merkatora projekcija joprojām ir pamatā daudzām kartēm, ko izmanto skolās, televīzijā un internetā, tostarp "Google Maps".
Psiholoģiska un politiska ietekme
Kritiķi norāda, ka tam, kā kartē izskatās dažādu vietu izmērs, var būt psiholoģiska ietekme — cilvēki instinktīvi lielākus objektus uztver kā nozīmīgākus. Kenijas ģeogrāfs Kioko Muendo uzsver, ka šāds priekšstats netieši mazina Āfrikas kontinenta patieso nozīmi, neatspoguļojot tā milzīgos resursus, iedzīvotāju skaitu un investīciju iespējas.
Pēc Muendo teiktā, kartes nav tikai ceļotāju palīgs — tās ietekmē arī to, kā reģioni tiek uztverti politiski un ekonomiski.
