Kāpēc sportisti lieto uztura bagātinātājus: no kreatīna līdz teff graudiem
Uztura bagātinātāji ir kļuvuši par ikdienas praksi lielākajai daļai elites sportistu, taču eksperti uzsver, ka tie ir tikai papildinājums sabalansētam uzturam, nevis tā aizstājējs. Vienlaikus pastāv risks nejauši lietot ar aizliegtām vielām piesārņotus produktus.
Uztura bagātinātāju vēsture elites sportā aizsākās 1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs, kad Lielbritānijas sportisti sāka lietot kreatīnu — vielu, kas uzlaboja muskuļu masu un veiktspēju, nepārkāpjot dopinga noteikumus. Līdz 1996. gada olimpiskajām spēlēm to jau lietoja aptuveni 80% sportistu, un kopš tā laika kreatīns kļuvis par vienu no visplašāk pētītajiem uztura bagātinātājiem.
Liverpūles Džona Mūra universitātes profesors Greiems Klouzs norāda, ka pētījumi liecina — pat līdz 90% sportistu lieto kādu uztura bagātinātāju, bet komandās, ar kurām viņš strādājis, šis rādītājs tuvojas 100%. Tomēr viņš uzsver, ka bagātinātāji ir tikai "pēdējā mozaīkas detaļa" — sportisti ar nevainojamu ikdienas uzturu bieži uzrāda labākus rezultātus nekā tie, kas koncentrējas tikai uz papildinātājiem.
Globālais uztura bagātinātāju tirgus 2025. gadā tika lēsts uz 209,5 miljardiem dolāru, un tiek prognozēts, ka līdz 2033. gadam tas sasniegs 431,7 miljardus dolāru.
Dopinga riski
Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) vielu iekļauj aizliegto sarakstā, ja tā atbilst vismaz diviem no trim kritērijiem — apdraud veselību, uzlabo sniegumu vai ir pretrunā sporta garam. Tomēr pat legāli bagātinātāji var būt piesārņoti ar aizliegtām vielām — organizācija Informed Sport lēš, ka tas attiecas uz aptuveni katru desmito produktu. Britu airētāja Heidija Longa ik dienu spreadšītā fiksē katra lietotā produkta partijas numuru un derīguma termiņu, lai izvairītos no netīšas dopinga pārkāpuma.
Atgriešanās pie dabīgā uztura
Daudzi sportisti izvēlas arī "vispirms uzturs" pieeju, izmantojot nepārstrādātus produktus — kurkumu, sālījuma sulu vai bietes. Popularitāti gūst arī senais Etiopijas graudaugs teff, ko izmanto boksete Frena Hennesija, uzsverot tā nozīmi enerģijai un atveseļošanās procesā.
