Kāpēc virtuvē pēkšņi savairojas augļu mušiņas un kā tikt no tām vaļā
Augļu mušiņas jeb drozofilas siltā vidē vairojas pārsteidzoši ātri, jo to attīstības cikls var noritēt vien dažu dienu laikā. Lai tās izskaustu, jālikvidē vietas, kur tās barojas un dēj olas.
Nelielās sarkanacainās mušiņas, kas pēkšņi parādās virtuvē, sauc par augļu mušiņām jeb drozofilām. Tās ir vien dažus milimetrus garas, dzeltenīgā vai brūnā tonī, ar tumšām švītrām uz vēdera, un tēviņi parasti izskatās mazāki un tumšāki nekā mātītes. Zinātnē šī suga ir īpaši nozīmīga – vairāk nekā puse tās genoma sakrīt ar cilvēka genomu, tāpēc pētnieki drozofilas eksperimentos izmanto jau kopš 1909. gada.
Īss mūžs, bet zibenīga vairošanās
Pieaugusi mušiņa nodzīvo aptuveni pāris nedēļas, taču problēmu rada nevis mūža garums, bet vairošanās ātrums. Siltumā katra attīstības stadija – no olas līdz pieaugušai mušiņai – var noritēt vien dažu dienu vai pat stundu laikā, un dzimumgatavību sasniegusi mātīte spēj izdēt simtiem olu. Tieši tāpēc šķiet, ka mušiņu invāzija virtuvē rodas gluži pēkšņi, vienā dienā.
Kur tās mīt un no kurienes rodas
Drozofilām tīk silta, mitra vide ar pārgatavojušiem, ierūgušiem vai bojātiem augļiem un dārzeņiem, kā arī sēnēm un citiem skābstošiem vai pūstošiem produktiem. Iecienītas vietas ir komposts un virtuves izlietne. Mājās tās nonāk visbiežāk kopā ar veikalā vai tirgū pirktiem augiem, uz kuriem jau atradušās olas, bet piesaistīt var arī sulas, raudzējumi vai sastāvējušies kafijas biezumi. Vieta, kur mušiņa atrod barību, parasti kļūst arī par tās kāpuru mājvietu, kurā tie barojas līdz iekūņošanās brīdim. Aukstajā sezonā daļa populācijas pārziemo kāpura vai kūniņas stadijā kādā siltā, aizsargātā vietā, tostarp augsnē.
Kā tikt vaļā no invāzijas
Pieaugušo mušiņu iznīcināšana vien problēmu neatrisina – ja saglabājas to barošanās un vairošanās vietas, drīz izveidosies jauna paaudze. Tāpēc svarīgākais solis ir atrast un likvidēt šīs vietas mājās.
