Kapsētu likums pieņemts, bet praksē pašvaldības sastopas ar finansējuma trūkumu
Šopavasar pieņemtais Kapsētu likums pirmo reizi nosaka vienotu kārtību kapsētu apsaimniekošanai, taču pašvaldībām trūkst naudas prasību izpildei, tostarp elektronisko reģistru izveidei. Nozares pārstāvji likumu vērtē pozitīvi, bet norāda uz vairākiem praktiskiem izaicinājumiem.
Šopavasar Saeima pieņēma Kapsētu likumu, kas Latvijā pirmo reizi ievieš vienotu kapsētu apsaimniekošanas, kapavietu piešķiršanas un apbedījumu uzskaites kārtību. Iniciatīva radās pēc Valsts kontroles 2018. gada revīzijas, kas atklāja būtiskas atšķirības pašvaldību praksē — neskaidrus kapavietu iegūšanas nosacījumus, atšķirīgus maksājumus un dažādu pieeju nekoptu kapavietu jautājumam. Igaunijā un Lietuvā līdzīgs regulējums pastāv jau kopš 2012. un 2008. gada.
Valsts kontroles pārstāve Līga Gulbe atzīst, ka likums risina lielāko daļu revīzijā konstatēto problēmu, īpaši izceļot pienākumu pašvaldībām veidot elektronisku apbedījumu reģistru — 2018. gadā no 170 pārbaudītajām kapsētām reģistrācija bija veikta tikai 83, bet par 87 kapsētām pašvaldībām nebija pilnīgas informācijas. Tomēr likums neparedz vienotu kārtību maksājumiem par kapavietām, kas revīzijā arī tika atzīmēts kā problēma.
Finansējuma jautājums
Lielākais praktiskais šķērslis ir nauda. Valkas novadā digitalizēta tikai viena kapsēta, jo pārējo digitalizācijai nepieciešami vismaz 21 tūkstotis eiro plus ikgadējas uzturēšanas izmaksas, ko pašvaldības budžets nesedz. Līdzīgi arī Jaunjelgavas apvienībā šogad digitalizācijai finansējums nav paredzēts, lai gan sagatavošanas darbi jau notiek. Saeimas komisijas vadītājs Burovs skaidro, ka diskusijas par valsts finansējumu bijušas asas — pašvaldības prasa naudu jauno pienākumu izpildei, bet valsts baidās no precedenta, kas radītu prasības pēc centralizēta finansējuma arī citās jomās.
Nepilnības un turpmākie grozījumi
Rīgas Kapsētu pārvaldes vadītājs Gints Zēla likumu vērtē pozitīvi, taču sagaida grozījumu nepieciešamību, piemēram, saistībā ar ģimenes kapavietu institūtu, kas jaunajā likumā nav minēts. Pēc Rīgas iniciatīvas likumā iestrādāta jauna apbedījuma forma — pelnu izkaisīšanas vietas. Savukārt Bauskas novada komunālservisa pārstāve Sarmīte Avota par diskutablu uzskata prasību tuviniekiem rakstīt iesniegumu apbedīšanai, kā arī nepieciešamību slēgt atsevišķu kapavietas uzturēšanas līgumu, ja persona jau reģistrēta digitālajā datubāzē «Cemety», kuru šobrīd izmanto 28 pašvaldības.
