Karalis Čārlzs III pirmo reizi publisko nodokļu maksājumus

Vēsturisks solis pretī caurskatāmībai

Bekingemas pils ceturtdien paziņoja, ka karalis Čārlzs III par 2024.–2025. finanšu gadu samaksājis 12,9 miljonus mārciņu (15 miljonus eiro) nodokļos. Šī summa, iespējams, ierindo viņu starp Lielbritānijas lielākajiem nodokļu maksātājiem. Pils norādīja, ka atklātība veikta pēc karaļa personīgas vēlmes, lai uzlabotu pārredzamību.

Tāpat atklāts, ka iepriekšējā gadā viņš samaksājis 11,7 miljonus mārciņu (13,5 miljonus eiro), bet kopš kāpšanas tronī 2022. gada septembrī kopējā nodokļu summa pārsniedz 30 miljonus mārciņu (34,8 miljonus eiro).

Brīvprātīga maksāšana bez juridiska pienākuma

Karalis nav juridiski spiests maksāt lielāko daļu šo nodokļu. Lielbritānijas monarhi ir atbrīvoti no ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļa, kā arī nemaksā mantojuma nodokli par īpašumiem, kas tiek nodoti no viena valdnieka nākamajam – šis izņēmums aizsākts 1993. gada vienošanās rezultātā. Čārlzs III ienākuma un kapitāla pieauguma nodokli maksā brīvprātīgi, turpinot savas mirušās mātes karalienes Elizabetes II iesākto praksi.

Lielāko daļu viņa privāto ienākumu veido Lankasteras hercogiste – gadsimtiem sena muiža ar lauksaimniecības zemi un komercīpašumiem, kas pagājušajā gadā monarham atnesa aptuveni 25 miljonus mārciņu (29 miljonus eiro). Vēl ienākumi nāk no privātajiem īpašumiem Balmoralā un Sandringemā, kā arī no personīgajiem ieguldījumiem.

Spiediens pēc skandāla un kritika

Laiks nav nejaušs. Karaļa ģimene piedzīvojusi pieaugošu spiedienu atvērt finanses pēc skandāla, kas saistīts ar karaļa brāli Endrjū Mauntbatenu-Vindzoru, bijušo princi Endrjū, kuru izmeklē policija saistībā ar viņa attiecībām ar mirušo seksuālo noziedznieku Džefriju Epšteinu. Nodokļu atklāsme nāk kopā ar citiem modernizācijas soļiem, tostarp apstiprinājumu, ka karalis nedzīvos Bekingemas pilī pēc tās 369 miljonu mārciņu (428 miljonu eiro) renovācijas.

Tomēr ne visi ir pārliecināti. Greiems Smits no republikāņu grupas Republic apgalvo, ka galvenais skaitlis ir maznozīmīgs bez atbilstoša ienākumu sadalījuma, apsūdzot pili, ka tā pasniedz karali kā dāsnu sabiedrisko finanšu devēju, kamēr lielākie jautājumi paliek neatbildēti. Šāda kritika saasinās, ņemot vērā monarhijas saņemto valsts finansējumu – no nodokļu maksātājiem nākošais Sovereign Grant 2026.–2027. gadā pieaugs līdz 137,9 miljoniem mārciņu (160 miljoniem eiro), lai gan amatpersonas apstiprināja, ka no 2027. gada tas tiks samazināts līdz aptuveni 100 miljoniem mārciņu (116 miljoniem eiro) gadā.

Vēsturisks brīdis

Neskatoties uz iebildumiem, šis brīdis ir vēsturisks – pirmo reizi mūsdienu Lielbritānijas vēsturē sabiedrība var redzēt, cik daudz valdošais monarhs brīvprātīgi samaksājis nodokļos, pat ja pilns karaļa bagātības attēls joprojām paliek aiz pils sienām.