Kārnijs: Kanāda sapratusi, ka ir pārlieku atkarīga no ASV
Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs intervijā Deutsche Welle pēc sarunām Monreālā ar ES vadību pauda, ka Kanāda ir pārāk cieši saistīta ar ASV un tai jādažādo partnerības. Kanāda un ES apspriež jaunu, ciešāku sadarbību, ko dēvē par «asociēto dalību».
Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs piektdien Monreālā intervijā Vācijas starptautiskajai raidorganizācijai Deutsche Welle (DW) sacīja, ka kanādieši ir secinājuši: valsts ir pārlieku atkarīga no ASV, savas lielākās tirdzniecības partneres. Viņš to teica pēc sarunām ar Eiropas Savienības (ES) vadītājiem, kuru mērķis ir sagatavot detaļas jaunai, ciešākai Kanādas un ES partnerībai. Sarunas notiek brīdī, kad Kanādai ir sarežģītas tirdzniecības sarunas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.
Asociētā dalība
ES delegāciju Monreālā vadīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropas Padomes prezidents Antoniu Košta. Viņi pārrunāja fon der Leienas ierosināto «asociētās dalības» statusu, kāds šobrīd nepastāv nevienai citai valstij. Vācijas kanclera Frīdriha Merca valdība pret šādu apzīmējumu iebilst.
Kārnijs uzsvēra, ka lieto to pašu terminu. Pēc viņa teiktā, tas nozīmē ciešāko iespējamo partnerību bez pilntiesīgas ES dalības, jo Kanāda ģeogrāfiski neatrodas Eiropā un nevar pievienoties savienībai.
Sadarbības jomas
Jautāts, vai veidojas jauns transatlantiskais bloks bez ASV, Kārnijs atbildēja, ka runa ir par Kanādas partnerību dažādošanu un padziļināšanu, nevis ASV izslēgšanu. Viņš norādīja, ka abas puses ir ASV sabiedrotās NATO ietvaros, tomēr daudzās jomās sadarbība ar Eiropu būs ciešāka nekā ar ASV.
Kā esošus sadarbības piemērus viņš minēja Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA), pētniecības programmu «Apvārsnis Eiropa» un studentu apmaiņas programmu «Erasmus+». Paplašināt sadarbību varētu kosmosa tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un kritisko izejvielu jomā.
Attieksme pret ASV
Kārnijs pieļāva, ka saites starp kanādiešiem un amerikāņiem ir pārāk dziļas, lai tās izjauktu atsevišķas valdības vai līderi. Par darbošanos ar Trampu viņš teica: jābūt tiešam un skaidram par savām pamatprasībām, izrādot cieņu un atgriežot sarunas pie būtiskākajiem jautājumiem. Par iespējamiem jauniem ASV tarifiem viņš norādīja, ka Kanāda ar to dzīvo jau ilgi un uzskata ASV argumentus par nepamatotiem saskaņā ar tirdzniecības nolīgumu.
Kārnijs uzsvēra, ka sarunas ar Briseli nav vērstas pret kādu, bet gan palīdz risināt globālas problēmas.
