Karš zem zemes: bijušie gāzes vadi kļuvuši par Krievijas un Ukrainas karavīru kaujas lauku
The Atlantic un The New York Times ziņo par kaujām zem frontes līnijas, kur Ukrainas un Krievijas karavīri pārvietojas pa bijušajiem gāzes vadiem, lai izvairītos no dronu uzbrukumiem. Ukrainas Nacionālās gvardes vienība oktobrī atguva aptuveni 14 kilometrus cauruļvadu.
Ukrainas un Krievijas karaspēks Krievijas pilna mēroga iebrukuma laikā cīnās pazemes tuneļos, kas izveidoti no bijušajiem gāzes vadiem zem frontes līnijas. Par to oktobrī ziņoja ASV izdevums The Atlantic un laikraksts The New York Times, bet to galvenos secinājumus apkopojis medijs Meduza. Pa caurulēm, kas pirms kara veda gāzi no Krievijas uz Ukrainu un citām Eiropas valstīm, karavīri tagad pārvietojas lielos attālumos, lai izvairītos no dronu triecieniem un pārsteigtu pretinieku. Tas ietekmē kara gaitu, jo Ukrainas amatpersonas baidās no Krievijas ziemas ofensīvas.
Kāpēc cīnās pazemē
Abas puses spiestas kauties zem zemes, jo droni apgrūtina šķērsot t. s. nāves zonu — vairākus desmitus kilometru platu joslu virs zemes. Droni var pamanīt un apšaudīt jebkuru ierakumu, transportlīdzekli vai pat vienu karavīru. Ukrainas Nacionālās gvardes 2. korpusa „Chartiia” komandieris Ihors Obolenskis, kurš vada vairākus tūkstošus karavīru, stāstīja, ka nāves zona katru dienu paplašinās, un risinājums esot doties pazemē.
Kā tas sākās
Krievijas spēki cauruļvadus sāka izmantot kaujās par Sudžu Kurskas apgabalā, ko Ukraina bija ieņēmusi 2024. gada augustā. 2025. gada marta sākumā no simts līdz vairākiem simtiem karavīru vairākus kilometrus rāpoja pa Urengoja–Pomari–Užhorodas maģistrālo gāzes vadu un iznāca Ukrainas līniju aizmugurē. Šī operācija, ko dēvēja par „Cauruli”, palīdzēja Krievijai atgūt Sudžu un citas apgabala daļas, lai gan Kremļa propaganda tās efektivitāti acīmredzami pārspīlēja.
Vēlāk līdzīgu taktiku Krievija pielietoja Ukrainas teritorijā, tostarp kaujās par Pokrovsku un Kupjanskas apkārtnē Harkivas apgabalā. Pēc Ukrainas energokompānijas kartēm tika noskaidrots, ka kaujas zonā ir vismaz 57 tērauda caurules.
Operācija „Veless”
Obolenskis stāstīja, ka oktobrī pēc aptuveni sešu mēnešu pazemes kaujām „Chartiia” atguva kontroli pār apmēram 14 kilometriem cauruļvadu Ukrainas ziemeļaustrumos. Viņš to dēvēja par pirmo veiksmīgo pretuzbrukumu šādos apstākļos, taču paredz, ka vajadzēs daudz līdzīgu operāciju, jo lielākā tīkla daļa joprojām ir Krievijas kontrolē.
