Karstuma vilnis ASV rietumos pastiprina ugunsgrēku risku

ASV rietumu reģionu pārņēmis intensīvs karstuma vilnis, kas pastiprina bīstamu ugunsgrēku risku, jo īpaši Oregonas un Vašingtonas štatā. Zemais mitrums un spēcīgās vēja brāzmas liek amatpersonām būt īpaši modrām par iespējamu uguns izplatīšanos.

ASV Nacionālais laika dienests prognozē, ka tuvāko dienu laikā dienvidrietumu reģionā temperatūra var sasniegt pat 110–120 grādus pēc Fārenheita (43–49 grādus pēc Celsija). Savukārt Klusā okeāna ziemeļrietumos gaidāms, ka termometra stabiņš pakāpsies līdz 90. gadu atzīmei (ap 32–37 grādiem pēc Celsija).

Vairāki rietumu štati jau saskaras ar postīgiem ugunsgrēku sezonas izaicinājumiem. Oregonā līdz jūlijam uguns ir noplaidusi aptuveni 1,8 miljonus akru (aptuveni 730 tūkstošus hektāru). Sestdien austrumu Oregonā izsludināts rets “īpaši bīstamas situācijas” brīdinājums – sarkanais karoga brīdinājums, jo sinoptiķi paredz vēja brāzmas ar ātrumu 30–40 jūdzes stundā (48–64 kilometri stundā).

Vašingtonas štata dabas resursu departaments ziņo, ka tur vairāk nekā 1000 ugunsgrēku ir nopostījuši aptuveni 425 tūkstošus akru, kas ir lielākais postījumu apjoms kopš 2021. gada. Štata amatpersonas cenšas ierobežot 12 lielus ugunsgrēkus, kas kopumā apņēmuši vairāk nekā 200 tūkstošus akru.

Aktīvā ugunsgrēku sezona sakrīt ar sausumu, ko izraisījis nepietiekams sniega daudzums. Vašingtona ir atkarīga no sniega kušanas, lai piepildītu upes un rezervuārus, taču šogad nokrišņi galvenokārt bijuši lietus, nevis sniega veidā, liecina štata ekoloģijas departamenta dati.

Sausuma, bīstama karstuma un spēcīgu vēju apstākļu dēļ Vašingtonas gubernators Bobs Fergusons ir uz laiku aizliedzis dedzināšanu brīvā dabā līdz septembra beigām. Štata zemju komisārs Deivs Upthegrova uzsvēris, ka ugunsdzēsēji jau ir pārpūlēti, un jebkura jauna dzirksts uz izkaltušās zemes var izraisīt vēl vienu postošu ugunsgrēku.