Karstuma vilnis, gaisa kondicionieri un veselība: eksperta ieteikumi
Pēteris Apinis analizē gaisa kondicionieru un siltumsūkņu ietekmi uz veselību un vidi, sniedzot padomus to drošai lietošanai karstuma viļņu laikā.
Nesenais karstuma vilnis Eiropā, kas 23. jūnijā Francijā pārspēja temperatūras rekordus, ir izraisījis diskusijas par gaisa kondicionieru lomu. Paredzams, ka El Ninjo paaugstinās temperatūru, lai gan Latvijā karsto dienu skaits nepārsniegs 20.
Pašlaik pasaulē ir aptuveni divi miljardi gaisa kondicionēšanas iekārtu. Pēc prognozēm līdz 2050. gadam to skaits var sasniegt 5,5 miljardus. Gaisa kondicionēšana patērē 7% globālās elektroenerģijas un rada 3% no siltumnīcefekta gāzu emisijām. Turklāt dzesēšanas aģentu emisijas veicina vēl 3,2% no kopējām emisijām.
Eiropas Savienība līdz 2032. gadam aizliegs F-gāzes nelielās autonomās sistēmās, bet līdz 2035. gadam – citās iekārtās. Pilnībā tās tiks izņemtas no tirgus līdz 2050. gadam.
Gaisa kondicionieri veicina pilsētas siltuma salas efektu. Pētījumi liecina, ka Londonas un Parīzes centrā naktīs temperatūra ir par 4 °C augstāka nekā laukos.
Runājot par veselību, kondicionieri pasargā no pārkaršanas, uzlabo miegu un kognitīvās funkcijas, kā arī ar filtriem attīra gaisu. Tomēr pārāk liela temperatūras starpība (virs 5–7 grādiem) un sauss gaiss var kaitēt. Netīri filtri var izraisīt elpceļu problēmas.
Siltumsūkņi ir energoefektīvāka alternatīva, īpaši mazām mājām. Tomēr arī tie izvada siltumu ārā, paaugstinot apkārtējās vides temperatūru.
Lai veselīgi lietotu kondicionieri, vēlams uzturēt mērenu starpību starp iekštelpu un āra temperatūru (5–7 grādi), regulāri tīrīt filtrus, izvairīties no tiešas gaisa plūsmas, lietot gaisa mitrinātājus un periodiski vēdināt telpas.
Lielbritānijas Klimata pārmaiņu komiteja aicina valdību investēt dzesēšanas sistēmās skolās un pansionātos, kā arī veicināt apstādījumus ēnas radīšanai.
