Karstums nogalina vairāk cilvēku, nekā liecina oficiālā statistika — ASV un Eiropā
Jauna NPR un Bostonas universitātes izmeklēšana atklāj, ka karstums ASV katru gadu nogalina piecas reizes vairāk cilvēku, nekā rāda oficiālie dati, savukārt Eiropā šīs vasaras karstuma viļņi jau prasījuši vairāk nekā 32 000 papildu dzīvību.
ASV: karstums nogalina vairāk, nekā rāda statistika
27 gadus vecais Adam Willson dzīvoja kopā ar māti Debiju karstajā Tūsonā, Arizonas štatā. Abiem bija reta ģenētiska slimība DiDžordža sindroms, kas padarīja viņus īpaši jutīgus pret karstumu un radīja sirds problēmas. 2024. gada jūnijā, kad temperatūra gandrīz katru dienu pārsniedza 38 grādus pēc Celsija, mājas dzesētājs salūza, un ģimenei trūka naudas tā salabošanai. Kādu rītu Debija atrada dēlu mirušu gultā. Miršanas apliecībā ierakstīts vien "nezināmi dabiski cēloņi" — karstums tajā nav pieminēts, lai gan māte un ātrās palīdzības brigāde uzskatīja, ka tieši tas bija galvenais iemesls.
Šis gadījums, kā vēsta NPR, ilustrē plašāku problēmu: pēc oficiāliem datiem ASV karstums 2018.–2025. gadā ik gadu nogalinājis vidēji ap 1700 cilvēku, taču jaunā NPR un Bostonas universitātes izmeklēšana lēš, ka reālais skaitlis ir aptuveni 9000 gadā — piecas reizes vairāk. Iemesls, skaidro epidemioloģe Kvina Adamsa, ir tas, ka karstums reti ir vienīgais nāves cēlonis — tas saasina jau esošas veselības problēmas, taču ārsti bieži to nefiksē, jo trūkst tiešu pierādījumu. Tūsonā, kur agrāk gadā bija mazāk par vienu dienu virs 43 grādiem, tagad šādu dienu vidēji ir deviņas, atsevišķos gados pat 18.
Eiropa: vasarā jau vairāk nekā 32 000 papildu nāves gadījumu
Arī Eiropā šīs vasaras karstuma viļņi prasījuši smagu upuru maksu. Pēc Eiropas mirstības uzraudzības platformas EuroMomo datiem, divu mēnešu laikā 23 valstīs reģistrēti aptuveni 32 000 pārmērīgu nāves gadījumu. AFP daļējā apkopojumā, kas balstīts tikai uz astoņu valstu (Vācijas, Francijas, Beļģijas, Spānijas, Anglijas, Nīderlandes, Austrijas un Portugāles) nacionālajiem ziņojumiem, skaitlis jau pārsniedzis 33 000 — abi avoti liecina, ka gala rezultāts, iespējams, būs vēl augstāks.
Pētnieki uzsver, ka risks strauji pieaug jau no 45 gadu vecuma, un arī iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 64 gadiem nav pasargāti. Francijā jūnija–jūlija karstuma vilnis izraisīja aptuveni 5764 papildu nāves gadījumus, un, lai gan divas trešdaļas skāra cilvēkus virs 75, pieaugums bija manāms jau no 45 gadu vecuma. Inserm pētnieks Bazils Šē norāda, ka darbspējīgā vecuma grupā mirstība pieauga tikpat, cik senioriem no 65 līdz 84 gadiem. Karstums, viņaprāt, darbojas kā "papildu faktors", kas pastiprina jau esošus riskus — nelaimes gadījumus darbā un uz ceļa, alkohola lietošanu, vardarbību un pašnāvības. Francijā vien no jūnija līdz augustam noslīkuši 301 cilvēks — par 14% vairāk nekā gadu iepriekš.
Ko iesaka darīt
Eksperti abpus okeānam aicina uzlabot karstuma uzraudzību — precīzāk fiksēt tā lomu nāves gadījumos un ieviest skaidrus darba pārtraukšanas noteikumus karstās dienās, kā arī nodrošināt pieejamas dzesētas telpas gan darbiniekiem, gan iedzīvotājiem.
