Kas pārņems lauku saimniecību: dēls vai meita? Sievietes grib līdzdarboties lēmumos
Polijas lauksaimniecības nozares eksperte Joanna Gierulska uzsver, ka saimniecības pēctecības process jāsāk savlaicīgi un meitām jāļauj reāli ietekmēt lēmumus. Tēma tiks apspriesta konferencē Narodowe Wyzwania w Rolnictwie 2026 18. novembrī.
Polijā lauku saimniecību pārmantošanā joprojām bieži par dabisko pēcteci uzskata dēlu, lai gan sievietes arvien aktīvāk piedalās saimniecību vadībā. Uz to norāda Joanna Gierulska, Agro Woman programmas mentore un uzņēmuma Asseco Poland vecākā projektu vadītāja. Viņasprāt, pēctecībai jābūt procesam, kas aizņem vairākus gadus, un nākamajām saimnieču paaudzēm jāiegūst reāla ietekme uz lēmumiem. Par šo tēmu runās lauksaimniecības konferencē Narodowe Wyzwania w Rolnictwie 2026 (Nacionālie izaicinājumi lauksaimniecībā), kas notiks 18. novembrī.
Meita kā pēctece
Pēctecība nenozīmē tikai zemes nodošanu, bet arī nākamās paaudzes sagatavošanu patstāvīgai saimniekošanai. Daudzās ģimenēs meitai joprojām atvēl atbalstošo lomu, lai gan sievietes arvien biežāk spēj vadīt ražošanu, finanses un investīcijas. Gierulska norāda, ka meita vai dzīvesbiedre nedrīkst būt tikai ģimenes atbalsts un spriedzes mīkstinātāja. Viņai nepieciešama reāla ietekme uz lēmumiem, darba atzīšana un iespēja sagatavoties patstāvīgai saimniekošanai.
Sagatavošanās jāsāk laikus
Pēc Gierulskas teiktā, pēcteča sagatavošana jāsāk ilgi pirms formālas saimniecības nodošanas. Nākamajam īpašniekam jāpārzina ražošanas tehnoloģija, kā arī jāpiedalās finanšu pārvaldībā un investīciju plānošanā. Viņa atsaucas uz Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra (JRC) pētījumu, kas liecina: ar vien pēcteča nosaukšanu nepietiek. Lielākas pārmaiņas vadības un inovāciju praksē novērotas tad, ja pēctecis jau piedalījies saimniecības vadīšanā.
Mentorings un ģimenes attiecības
Gierulska ir bijusi mentore divos Agro Woman Mentoring programmas posmos. Pēc viņas pieredzes, saruna ar cilvēku, kas pazīst nozari, palīdz sievietēm formulēt mērķus un drosmīgāk plānot nākamos soļus. Svarīgas ir arī ģimenes attiecības: paaudžu atšķirības, atšķirīgas idejas par attīstību un vecāko zemnieku pieķeršanās ierastajai saimniekošanai var izraisīt konfliktus. Tāpēc, pēc mentores domām, nepieciešama atklāta saruna par lomām, pienākumiem un visu ģimenes locekļu cerībām.
Debate konferencē
Sesija "Vieta demogrāfiskajās pārmaiņās. Ģimene, darbs un dzīves kvalitāte" notiks 18. novembrī no plkst. 13.45 līdz 15.15. Tajā piedalīsies zinātnes, pārvaldes, uzņēmējdarbības un lauksaimniecības prakses pārstāvji, tostarp Polijas lauksaimniecības viceministre Małgorzata Gromadzka un psihiatre Maja Herman. Zemniekiem dalība konferencē ir bezmaksas.
