Kas veido apdrošināšanas stāžu vecuma pensijas piešķiršanai
VSAA eksperte skaidro, kuri darba un darbam pielīdzinātie periodi veido apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams vecuma pensijas saņemšanai. No 2025. gada pensijai nepieciešami 65 gadi un vismaz 20 gadu stāžs, bet 2026. gadā sociālā nodrošinājuma pabalsts vecuma gadījumā būs 187 eiro mēnesī.
Lai noteiktu tiesības uz vecuma pensiju un tās apmēru, būtisks ir apdrošināšanas stāžs. Lai gan ikdienā to mēdz dēvēt par darba stāžu, faktiski tajā tiek ieskaitīti ne tikai nostrādātie gadi, bet arī vairāki darbam pielīdzināti periodi.
Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu no 2025. gada tiesības uz vecuma pensiju ir personām, kuras sasniegušas 65 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem. Ja, sasniedzot pensijas vecumu, minimālais stāžs nav uzkrāts, tiesības uz vecuma pensiju nerodas. Šādā gadījumā, ja izpildās citi normatīvajos aktos paredzētie nosacījumi, personai var piešķirt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. 2026. gadā tā apmērs vecuma gadījumā ir 187 eiro mēnesī.
VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Liene Klismete skaidro, ka, aprēķinot kopējo apdrošināšanas stāžu, nozīme ir laikposmam, kurā persona strādāja vai atradās citā periodā, kas saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” veido apdrošināšanas stāžu. Šie periodi tiek iedalīti trīs daļās: līdz 1990. gada 31. decembrim, no 1991. gada 1. janvāra līdz 1995. gada 31. decembrim un no 1996. gada 1. janvāra.
Līdz 1990. gada beigām apdrošināšanas stāžā ieskaita gan darba, gan darbam pielīdzinātos periodus neatkarīgi no tā, vai par tiem tika veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Pielīdzināto periodu vidū ir obligātais militārais dienests, dienests Latvijas armijā vai iekšlietu iestādēs, mācību laiks, individuālais darbs, bērna vai invalīda kopšana, politiski represēto ieslodzījuma un izsūtījuma periods u.c. Tāpat stāžā var ieskaitīt periodus, kas līdz 1990. gada beigām uzkrāti bijušās PSRS teritorijā, bet tas atkarīgs no personas statusa un vairākiem citiem nosacījumiem, piemēram, pēc 1996. gada uzkrātā stāža Latvijā ilguma.
Laikposmā no 1991. līdz 1995. gadam apdrošināšanas stāžu veido darba un pielīdzinātie periodi, par kuriem tika veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Darba ņēmējiem periods tiek ieskaitīts, ja darba devējs bija reģistrēts kā iemaksu maksātājs, bet pašnodarbinātajiem — tikai tad, ja iemaksas faktiski veiktas. Šajā laikā pielīdzināto periodu vidū ir militārais dienests, dienests armijā un iekšlietu iestādēs, kā arī atsevišķi mācību un kopšanas periodi, ja personīgi veiktas iemaksas.
No 1996. gada 1. janvāra apdrošināšanas stāžu veido mēneši, kuros veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tajā ieskaita arī periodus, kad iemaksas veikusi valsts, piemēram, bērna kopšanas laikā, saņemot dažādus pabalstus, kā arī noteiktus invaliditātes periodus. Eksperte uzsver, ka pilni kalendārie mēneši tiek ieskaitīti arī tad, ja apdrošināšanas periods bijis īsāks par mēnesi, bet, ja mēnesī persona vispār nebija sociāli apdrošināta, tas netiek ieskaitīts. Strādājot vairākās darba vietās vienlaikus, stāžs netiek dubultots — vienā kalendāra mēnesī ieskaita vienu stāža mēnesi.
Ja persona apdrošināšanas periodus uzkrājusi citā Eiropas Savienības dalībvalstī, EEZ valstī, Šveicē, Apvienotajā Karalistē vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgts līgums sociālās drošības jomā, šos periodus var ņemt vērā, nosakot tiesības uz Latvijas pensiju, ja ar Latvijā uzkrāto stāžu nepietiek. Ārvalstī uzkrātie periodi jāapstiprina attiecīgās valsts kompetentajai iestādei. Vienlaikus Latvijas pensiju aprēķina tikai par Latvijā uzkrāto apdrošināšanas stāžu.
