Kazahstāna – jauns ekonomikas partneris Latvijai? Izaugsme un investīciju iespējas
Kazahstānas ekonomika 2025. gadā auga par 6,5%, un valsts piesaista arvien vairāk ES investīciju. Latvijai varētu būt izdevības sadarboties loģistikas, digitālās ekonomikas un tranzīta jomā.
Kazahstāna pēdējos gados demonstrē strauju ekonomisko izaugsmi – 2025. gadā tās iekšzemes kopprodukts pieauga par 6,5%, sasniedzot vairāk nekā 306 miljardus dolāru. Salīdzinājumā pasaules vidējais pieaugums bija aptuveni 3%. Valsts parāds ir zems – 22,8% no IKP jeb 73 miljardi dolāru.
Valsts ekonomika pakāpeniski diversificējas. Naftas sektora daļa IKP samazinājusies no 16,5% 2010. gadā līdz 8,1% 2025. gadā. Pieaug apstrādes rūpniecības, augsto tehnoloģiju un pakalpojumu nozīme. Eiropas Savienība ir Kazahstānas lielākais tirdzniecības partneris – 2025. gadā preču apgrozījums pārsniedza 45 miljardus dolāru, un gandrīz puse no visām ārvalstu tiešajām investīcijām nāk no ES. Kazahstānā darbojas aptuveni 4000 Eiropas uzņēmumu.
Īpaši svarīgs ir Transkaspijas starptautiskais transporta maršruts jeb Vidējais koridors, kas savieno Eiropu, Kaukāzu, Centrālāziju un Ķīnu. Pēdējos sešos gados kravu pārvadājumi pa šo maršrutu pieauguši piecas reizes – līdz 4,1 miljonam tonnu gadā. Kazahstāna ieguldījusi vairāk nekā 35 miljardus dolāru transporta infrastruktūrā, un mērķis ir palielināt caurlaides spēju līdz 10 miljoniem tonnu. ES šo koridoru uzskata par vienu no Global Gateway iniciatīvas galvenajiem projektiem.
Kazahstāna attīsta arī digitālo ekonomiku. Jūnijā apstiprināta stratēģija Digital Qazaqstan līdz 2029. gadam, kas paredz mākslīgā intelekta un skaitļošanas infrastruktūras attīstību. Kopā ar ASV uzņēmumiem Firebird un NVIDIA tiek īstenots Data Center Valley projekts 10 miljardu dolāru vērtībā, kas varētu nest vairāk nekā 3 miljardus dolāru eksporta ieņēmumu gadā.
Latvijai šīs norises paver iespējas sadarbībai loģistikā, digitālajos pakalpojumos un investīcijās. Latvijas un Kazahstānas ekonomikas papildina viena otru – Kazahstāna iegūst pieeju Eiropas tehnoloģijām, bet Eiropas uzņēmumi – jaunus tirgus un transporta maršrutus.
