Kazahstānas parlamenta vēlēšanas: varas nostiprināšana un izvēle starp Krieviju, ES un Ķīnu
23. augustā Kazahstānā notiks parlamenta vēlēšanas pēc jaunas konstitūcijas, kas ievieš vienpalātas sistēmu; eksperti to vērtē kā prezidenta Kasima Žomarta Tokajeva varas nostiprināšanu. Vienlaikus valsts turpina lavierēt starp Krieviju, Ķīnu un Eiropas Savienību.
Kazahstānā, kas pēdējā laikā pieņēmusi jaunu konstitūciju, 23. augustā notiks parlamenta vēlēšanas. Divpalātu likumdevēja vietā tiks izveidota vienpalātas asambleja ar nosaukumu Kurultajs, kurā pēc partiju sarakstiem tiks ievēlēti 145 deputāti. Vēlēšanās piedalās visas septiņas reģistrētās partijas, tostarp valdošā partija Adilet. Deutsche Welle aptaujātie eksperti norāda, ka reālas iespējas uzvarēt ir tikai valdošajai partijai, savukārt patiesas opozīcijas pārstāvju ievēlēšana parlamentā nav gaidāma.
Varas centralizācija
Glāzgovas Universitātes profesors Luka Ančeski un Vācijas Ārpolitikas padomes eksperts Stefans Meisters uzskata, ka vēlēšanu mērķis ir stiprināt Tokajeva varu un vājināt bijušā prezidenta Nursultana Nazarbajeva atbalstītāju ietekmi. Konstitūcijas grozījumi ļauj Tokajevam 2029. gadā kandidēt uz jaunu septiņu gadu prezidenta pilnvaru termiņu. Bijusī senatore Zaureša Battalova, kas šobrīd vada NVO parlamentārisma attīstības jomā, uzsver, ka svarīgāka par palātu skaitu ir parlamenta spēja kontrolēt izpildvaru. Viņa norāda, ka jaunajā sistēmā vairs nav atļauts kandidēt neatkarīgiem kandidātiem, kas sašaurina vēlētāju izvēli.
Eiropas nostāja
Abi eksperti uzskata, ka no ES puses nav gaidāma kritiska reakcija uz politisko brīvību ierobežošanu Kazahstānā. Kopš kara sākuma Ukrainā Eiropa esot pieņēmusi pragmatiskāku pieeju Centrālāzijas valstīm, meklējot alternatīvus tirdzniecības ceļus un piekļuvi resursiem. 2025. gadā Kazahstāna kļuva par otro lielāko naftas eksportētāju uz ES ar 12,8% tirgus daļu.
Līdzsvars starp lielvarām
Eksperti atzīst, ka Kazahstānai līdz šim izdevies saglabāt neitralitāti Krievijas un Rietumu konfliktā par Ukrainu, oficiāli neatbalstot, bet arī nepievienojoties Rietumu sankcijām pret Krieviju. Meisters norāda, ka Kazahstāna vēlas dažādot ārējās attiecības, izvairoties no pārmērīgas atkarības gan no Krievijas, gan Ķīnas, un meklē alternatīvus partnerus, tostarp Eiropu, arābu un Austrumāzijas valstis.
