Ķemeru Nacionālais parks: unikāla mitrāju daudzveidība un līdzsvara meklējumi ar tūrismu

Ķemeru Nacionālais parks (ĶNP), kas atrodas teju Latvijas centrā un aizņem aptuveni 36 000 hektāru, nākamgad atzīmēs 30 gadu jubileju. Par parka īpatnībām un aktuālajiem izaicinājumiem pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā dabas izglītības speciāliste Agnese Balandiņa.

Mitrāju karaliste

Pēc A. Balandiņas teiktā, ĶNP izceļas ar to, ka vienuviet sastopami visu veidu purvi – augstie, zemie un pārejas purvi, kā arī upes, ezeri un daļa jūras piekrastes. Šāda mitrāju koncentrācija nav raksturīga citiem Latvijas parkiem un veicina bagātīgu augu un dzīvnieku daudzveidību. Parkā ir arī senmeži bez saimnieciskās darbības pēdām, kas kalpo kā nozīmīgas dzīvotnes. Kā piemēru viņa min reti sastopamo augu dižo aslapi pie Kaņiera ezera, kā arī apodziņa un jūras ērgļa populācijas. Aizsargājamo augu sarakstā ir teju simts sugu, un pazemē veidojas sērūdeņu minerālūdens, kas 19. gadsimtā deva sākumu Ķemeru kūrortam.

Sadarbība un izaicinājumi

Speciāliste norāda, ka pēdējos gados uzlabojusies sadarbība ar Lapmežciema pagasta iedzīvotājiem un vietējiem uzņēmējiem. Vienlaikus par lielāko draudu viņa uzskata sociālajos medijos izplatīto dezinformāciju un virspusēju informācijas patēriņu, minot piemēru ar diskusijām par Dabas aizsardzības pārvaldes lāču monitoringa iepirkumu.

Tūrisms un nākotnes plāni

ĶNP kopš 2012. gada ir sertificēts kā ilgtspējīga tūrisma galamērķis – pirmais šāds Latvijā. Sertifikāts jāatjauno ik pēc pieciem gadiem, prasot pastāvīgu attīstību, saskaņojot tūrisma un dabas aizsardzības intereses. Piemēram, populārais pārgājiens Dubulti-Kolka tagad notiek augusta beigās, lai netraucētu putnu ligzdošanu. 2029. gadā plānots atklāt jaunu dabas centru pie Lielā Ķemera tīreļa laipas, kā arī atjaunot vairākas apmeklētākās laipas. Uz jautājumu par iespējamu ieejas maksu parkos A. Balandiņa atbild, ka tuvākajā laikā tas nav sagaidāms, taču nākotnē diskusija varētu atgriezties, ja mainīsies parku finansēšanas modelis.