Keramikas lauskas kā spogulis senču pasaulē: saruna ar arheoloģi Vandu Haferbergu
Latvijas Universitātes pētniece Vanda Haferberga skaidro, kāpēc pat sīka senās keramikas lauska var atklāt daudz par to, kā dzīvojuši mūsu senči.

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļas pētniece Vanda Haferberga savā sarunā uzsver senās keramikas nozīmi arheoloģiskajā izpētē. Pēc viņas teiktā, keramikas lauskas var salīdzināt ar spoguli, kurā atspoguļojas mūsu senču dzīve.
Neliels priekšmets, liela informācija
Haferberga norāda, ka pat pavisam mazs keramikas lauskas gabaliņš spēj sniegt ievērojamu daudzumu informācijas par tiem, kas dzīvojuši senatnē. Šādi atradumi ļauj arheologiem izsecināt, kā senči dzīvojuši un kā organizējuši savu ikdienu.
Ko var uzzināt no lauskām
Pēc pētnieces vārdiem, keramikas lauskas var atklāt, ko senči ēduši, kā arī cik tālu viņi devušies, lai iegūtu māla izejvielu trauku izgatavošanai. Tas nozīmē, ka pat šķietami nenozīmīgs, sadrupis priekšmets var kļūt par vērtīgu avotu, kas palīdz izprast tālas pagātnes cilvēku ikdienu, resursu meklējumus un pārvietošanos.
Vanda Haferberga pārstāv Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāti, kur nodarbojas ar senvēstures izpēti, tostarp analizējot materiālās kultūras liecības, piemēram, keramiku. Viņas skatījums parāda, kā šķietami vienkārši arheoloģiskie atradumi var kalpot par nozīmīgu instrumentu senāko sabiedrību izpratnē.

