Mākslinieks Manžoss par Polтавas Šekspīra pieminekli un vizuālās mākslas krīzi Ukrainā

Ukrainas mākslinieks Volodimirs Manžoss, pazīstams ar radošo vārdu WaOne, intervijā runāja par pretrunīgi vērtēto Poltavā uzstādīto Viljama Šekspīra pieminekli un plašāk — par vizuālās mākslas stāvokli Ukrainas sabiedriskajā telpā.

Manžoss stāsta, ka, pirmoreiz ieraudzījis Polтавas Šekspīra skulptūru, piedzīvojis jauktas emocijas — sākumā smieklus, pēc tam sāpes un jautājumu, kāpēc šāda veida darbi vispār rodas. Pieminekli izgatavoja tēlnieks Jaroslavs Škarupa septiņu dienu laikā; viņš atklājis, ka pašlaik vairāk pasūtījumu saņem multiplikācijas stila skulptūrām un dārza figūrām, taču labprātāk strādā ar cilvēku tēliem.

Pēc mākslinieka domām, kara gadu laikā Ukrainas sabiedrībā strauji pieaudzis pieprasījums pēc vizuāliem žestiem un piemiņas zīmēm, tostarp sienu gleznojumiem (mūrāļiem). Tas radījis situāciju, kad Kijivā daļu neatļautu mūrāļu aizliedza un ieviesa apstiprināšanas procedūru ar ekspertu un pašvaldības pārstāvju iesaisti.

Manžoss norāda, ka pirms kara mākslinieki un mākslas nozares pārstāvji dzīvoja samērā slēgtā profesionālā vidē ar kopīgām vērtībām, taču daudzi no viņiem pēc kara sākuma pameta valsti vai apklusa, atstājot vietu tiem, kas iepriekš nebija tik aktīvi publiskajā telpā.

Kā vienu no problēmas cēloņiem mākslinieks min izglītības sistēmu — Ukrainā, viņaprāt, joprojām dominē no padomju laikiem mantota "literatūrcentriska" pieeja, savukārt vizuālajai mākslai un dizainam skolās pievērš maz uzmanības, atšķirībā, piemēram, no Francijas, kur bērni regulāri apmeklē izstādes un muzejus.

Manžoss arī pastāstīja par savu radošo ceļu — no grafiti mākslas līdz pirmajam mūrālim Ukrainas vēsturē, ko viņš radīja duetā ar citu mākslinieku, kā arī par darbiem, kas izvietoti publiskajā telpā vairākās valstīs, tostarp Spānijā, Meksikā un Austrālijā. Viņš atzīmē, ka kara laikā sabiedrības attieksme pret ielu mākslu mainījusies — ja agrāk mūrāļu autori saskārās ar kritiku, tagad lielākā daļa sabiedrības tos atbalsta.