Ketogēnā diēta četros mēnešos par 67% samazinājusi aknu taukus
Klīniskā pētījumā ASV ketogēnā diēta aknu taukus samazināja vairāk nekā Vidusjūras vai zemu tauku diēta, lai gan svara zudums visās grupās bija līdzīgs. Aptuveni pusei dalībnieku ar prediabētu stāvoklis vairs neatbilda diagnozes kritērijiem.

Jaunā klīniskā pētījumā, kas publicēts žurnālā Cell Metabolism, zinātnieki salīdzinājuši trīs populārus uztura veidus: ketogēno jeb ļoti zemu ogļhidrātu un augstu tauku diētu, Vidusjūras diētu un zemu tauku diētu. Ketogēnās diētas grupā aknu tauku daudzums samazinājās ievērojami vairāk nekā pārējās grupās, lai gan visi dalībnieki zaudēja aptuveni vienādi svara. Rezultāti svarīgi cilvēkiem ar aptaukošanos, prediabētu un aknu taukaino deģenerāciju, jo liecina, ka uztura sastāvam ir nozīme ne tikai svara kontrolē.
Pētījumu vadīja Samuels Kleins no Vašingtonas Universitātes Medicīnas skolas Sentluisā, Misūri štatā. Tajā piedalījās 42 pieaugušie ar aptaukošanos, prediabētu un taukaino aknu slimību. Prediabēts ir stāvoklis, kad cukura līmenis asinīs ir virs normas, bet vēl nesasniedz 2. tipa diabēta slieksni.
Kā norisinājās pētījums
Dalībniekus nejauši sadalīja trīs grupās. Pētnieki nodrošināja visas maltītes un reizi nedēļā organizēja uztura speciālista konsultācijas. Ketogēnajā grupā ogļhidrāti veidoja 4% no dienas kalorijām, tauki — 73%. Vidusjūras diētā attiecīgi bija 50% un 35%, bet augu produktiem bagātajā zemu tauku diētā — 70% un 15%. Kaloriju daudzumu pielāgoja individuāli, lai visi zaudētu aptuveni 10% no sākotnējā svara, un tas aizņēma apmēram četrus līdz piecus mēnešus.
Rezultāti
Ketogēnās diētas grupā aknu tauki vidēji samazinājās par 67%, bet Vidusjūras un zemu tauku grupā — par 45%. Šajā grupā bija arī lielākais glikagona pieaugums un izteiktākā insulīna līmeņa pazemināšanās. Negaidīti, neraugoties uz lielo tauku īpatsvaru uzturā, asins tauku un holesterīna līmenis nepieauga.
Prediabēta kritērijiem pēc intervences vairs neatbilda aptuveni 50% ketogēnās diētas dalībnieku, 29% Vidusjūras diētas un 7% zemu tauku diētas grupā. Tas gan automātiski nenozīmē, ka stāvoklis ir pilnībā izārstēts.
"Mūsu dati liecina, ka, ja ir augsts aknu tauku saturs un prediabēts, ogļhidrātu patēriņa samazināšanai var būt nozīmīga terapeitiska ietekme uz vielmaiņu, ne tikai svara zuduma dēļ," norāda Kleins. Pētījuma pirmais autors Makss Pētersens atzīmē, ka GLP-1 zāles ir ļoti efektīvas svara zudumam, taču arī uztura sastāvs var sniegt papildu ieguvumus.
Pētījums bija neliels un ilga tikai četrus līdz piecus mēnešus, tāpēc nepieciešami ilgāki pētījumi ar vairāk dalībniekiem, lai noskaidrotu, vai ieguvumi saglabājas. Darbu atbalstīja ASV Nacionālie veselības institūti un Barnes-Jewish slimnīcas fonds.


