Kijevā notikušas sarunas ar Vitkofu un Kušneru: cerības uz trīspusēju formātu, bet ne uz mieru drīz
Trampa pārstāvji Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners apmeklēja Kijevu un pauda gatavību atjaunot trīspusējās sarunas ASV-Ukraina-Krievija, tomēr neviens no dalībniekiem netic, ka karš beigsies vēl šoziem.
Kijevu nedēļas nogalē apmeklēja Trampa administrācijas mierpriecinieku pāris — īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un prezidenta znots Džareds Kušners. Vizīte, ko Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vēlējies jau kopš pagājušā gada, notika pēc tam, kad abi vīri pirms tam bija Maskavā, kur netaupīja komplimentus Kremļa vadītājam.
Amerikāņu delegācija izvairījās no vairākiem protokolāriem pienākumiem — viņi neuzlika ziedus pie Ukrainas aizstāvju piemiņas sienas un neapmeklēja Krievijas apšaudē cietušās vietas Kijevā, lai gan atradās tuvu tām. Publiski gan Vitkofs, gan Kušners turpina runāt par mērķi apturēt karu vēl šogad, taču pēc Ukrainas puses informācijas neviens no procesa dalībniekiem uz to patiešām necer — Kijevā valda pārliecība, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir gatavs karot vismaz visu ziemu.
Trīspusējā formāta atjaunošana
Tramps devis norādījumu saviem pārstāvjiem atjaunot trīspusējo sarunu formātu ar Krieviju, un Kušners paziņoja par cerībām drīzumā panākt progresu šajā jautājumā. Ukrainas sarunu grupa uzskata, ka šāda formāta atjaunošana ir izdevīga, jo pat bez cerībām karu pabeigt līdz ziemas beigām, tas varētu ļaut vienoties par praktiskiem soļiem — piemēram, apšaudes intensitātes mazināšanu vai kuģošanas jautājumiem Melnajā jūrā.
Kušners skaidroja, ka trīspusējais formāts amerikāņiem esot ērtāks, jo Ukraina un Krievija toreiz sarunājās tieši savā starpā, neprasot ASV pastarpināt pozīcijas. Vienlaikus šāds formāts ļauj ASV daļēji noņemt no sevis atbildību par rezultātu.
Slēptie riski un termiņa spiediens
Analītiķi norāda, ka Krievijai tuvāko 10–12 dienu laikā ir izdevīgi imitēt gatavību sarunām, jo tieši šajā periodā ASV Pārstāvju palātai jālemj par tā saukto Greiema-Blumentāla sankciju likumu pret Krieviju, ko Senāts jau apstiprinājis. Ja lēmums netiks pieņemts līdz 18. septembrim, process, visticamāk, būs jāsāk no jauna nākamgad, jo Kongress dosies uz vēlēšanām.
Pozitīvs vizītes aspekts bija Vācijas, Francijas un Lielbritānijas drošības padomnieku klātbūtne sarunās Kijevā — tas liecina, ka Eiropa atgriežas pie miera procesa pēc perioda, kad ASV sarunas ar Kijevu un Maskavu veda atsevišķi.
