Kijeva ultimāti un Maskavas finansiālā šantāža: Lukašenko zem spiediena saistībā ar karu Ukrainā

Krievija šogad ir pastiprinājusi spiedienu uz Baltkrieviju, cenšoties ievilkt valsti dziļāk karā Ukrainā, vēsta laikraksts The Wall Street Journal, atsaucoties uz pašreizējām un bijušajām Eiropas un Krievijas amatpersonām. Pēc šo amatpersonu teiktā, Maskava vēlas izmantot Baltkrievijas teritoriju, lai paplašinātu bezpilota lidaparātu triecienus pret Ukrainu, novirzītu daļu Ukrainas spēku no Donbasa un veiktu operācijas pret NATO valstīm, kas robežojas ar Baltkrieviju.

Krievijas sarunas ar Aleksandru Lukašenko galvenokārt notiek ar Krievijas vēstnieka Baltkrievijā Borisa Grizlova starpniecību, izmantojot finansiālo atbalstu, no kura atkarīga Minska, kā spiediena līdzekli, sacījis bijušais Krievijas izlūkdienesta darbinieks. Tuvākajā laikā nav pazīmju, ka Krievija ievilktu Baltkrieviju dziļāk karā, tomēr šāda iespēja saglabājas, īpaši ņemot vērā Krievijas lēno virzību Donbasā un pastiprinātos Ukrainas triecienus tās aizmugurē, izraisot degvielas krīzi.

Kopš pilna mēroga kara sākuma Krievija izmanto Baltkrievijas teritoriju un infrastruktūru uzbrukumiem Ukrainai. 2023. gadā Lukašenko paziņoja, ka ir gatavs pilnībā iesaistīties karā, ja Ukraina uzbruktu Baltkrievijai. Tomēr pēdējā mēneša laikā viņš divreiz solījis, ka neļaus ievilkt Baltkrieviju dziļāk Krievijas un Ukrainas konfliktā. Intervijā Al Arabiya 12. jūnijā Lukašenko atzina, ka Baltkrievija ir pilnībā pakļauta Ukrainas militārajiem spēkiem un tās galvenā infrastruktūra tiktu apšaudīta.

19. jūnijā Volodimirs Zelenskis pastiprināja spiedienu uz Lukašenko, izvirzot ultimātu: vai nu Lukašenko noņem retranslācijas stacijas, kas, pēc Kijivas domām, atrodas Baltkrievijas teritorijā un tiek izmantotas Krievijas tāldarbības bezpilota lidaparātu vadīšanai, vai arī Ukraina to izdarīs pati. Ukraina jau ilgu laiku apgalvo, ka antenas Baltkrievijas teritorijā ir daļa no divvirzienu videokomunikāciju sistēmām, ko izmanto kopā ar Krievijas droniem, piemēram, "Geran" un "Gerbera" tipa, kas uzbrūk Kijivai.

Speciālistu viedokļi par Zelenska ultimāta nopietnību dalās. Bijušais Ukrainas vēstnieks Baltkrievijā Ihors Kizims to nosauca par "nerven pārbaudi", bet izdevuma European Pravda redaktors Serhijs Sidorenko pauda uzskatu, ka Ukraina patiešām ir gatava pāriet uz triecieniem Baltkrievijas teritorijā. Savukārt analītiķis Aleksandrs Frīdmans norādīja, ka Minska kopumā ir veikusi soļus eskalācijas mazināšanai, bet Kijiva tos uztvērusi kā vājuma pazīmi, tāpēc Ukraina tagad izdara spiedienu uz Lukašenko.

Zelenska ultimāts satraucis Baltkrievijas iedzīvotājus. Baltkrievijas propagandisti reaģējuši agresīvi, bet militāristi ieņēmuši samierniecisku nostāju, atkārtoti solot neiesaistīties konfliktā. Lukašenko pagaidām nav komentējis Zelenska teikto par retranslācijas stacijām, taču paziņojis par tikšanos ar Vladimiru Putinu, kurā tiks apspriests arī Ukrainas ultimāts.