Kijiva dzīvo starp gaisa trauksmēm: divus mēnešus gandrīz nepārtraukti uzbrukumi
Kopš augusta beigām Krievija Ukrainas galvaspilsētai uzbrūk dienu un nakti, un trauksmes gandrīz nepārtraukti ietekmē iedzīvotāju ikdienu. Ukraiņu žurnālists Denis Trubeckis stāsta, kā kijivieši strādā un dzīvo šajos apstākļos un ko nesīs ziema.
Kopš augusta beigām Krievijas spēki Ukrainas galvaspilsētai Kijivai un Kijivas apgabalam uzbrūk gandrīz bez pārtraukuma gan naktī, gan dienā. Iedzīvotāju plānus nepārtraukti izjauc gaisa trauksmes. Šajos mēnešos galvaspilsētā gājuši bojā desmitiem civiliedzīvotāju, simtiem guvuši ievainojumus. Tuvojoties ziemai, kijivieši gatavojas elektrības atslēgumiem un problēmām ar apkuri. Ziņu portāls Meduza par situāciju sarunājās ar ukraiņu žurnālistu Denisu Trubeckim, kurš raksta par Ukrainu vācu valodas medijiem, tostarp izdevumam Die Zeit.
Kāpēc Kijiva ir galvenais mērķis
Trubeckis uzskata, ka kopš pagājušās ziemas Krievija galveno uzmanību pievērsusi Kijivai, jo pēc ilgstošiem uzbrukumiem enerģētikai ir sapratusi, cik grūti uz pāris nedēļām iegrimdēt tumsā pusi valsts. Kijiva ar apkārtni veido aptuveni 15 % no iedzīvotājiem Ukrainas kontrolētajās teritorijās. Pagājušā ziema bija skarbākā 20 gados, ar salu līdz mīnus 25 grādiem, un veseli pilsētas rajoni, galvenokārt Dņepras kreisajā krastā, nedēļām bija bez elektrības un apkures.
Vasara kļuva smagākā pilsētas vēsturē. Pēc žurnālista teiktā, ieroču trūkums ietekmējis pretgaisa aizsardzību: jūlijā Ukraina saņēma nelielas Patriot sistēmu PAC-3 MSE raķešu partijas, 15–20 gabalu apmērā. Vienlaikus Krievija esot palielinājusi ballistisko raķešu ražošanu no aptuveni 60 līdz 75 mēnesī. Reaktīvos dronus Geran-4 un Geran-5, kas lido līdz 650 km/h, ir ļoti grūti notriekt masveidā un lētā veidā.
Ikdiena un ekonomika
No maija līdz vasaras beigām ballistiskie triecieni vidēji notika ik trešajā naktī, bieži vēl pirms trauksmes izsludināšanas. Trubeckis stāsta, ka katru dienu vairāki cilvēki iet bojā un desmitiem tiek ievainoti. Daudzi apkārtējie ir uz izturības robežas, strauji pieaudzis to cilvēku skaits, kas lieto nomierinošos līdzekļus vai apmeklē psihologu.
Universitātes pārgājušas uz attālinātām studijām, bet skolas kopš 1. septembra nav spējušas atsākt klātienes mācības. Krievija pēdējā laikā trāpījusi degvielas uzpildes stacijām un datu centriem; vienā brīdī aptuveni 100 000 abonentu Kijivā un apgabalā zaudēja piekļuvi internetam. Žurnālists norāda, ka Ukrainā ir ap tūkstoti interneta operatoru, tāpēc tīkls ir decentralizēts.


