Ķīmijas Nobela prēmija piešķirta par dzīvības asimetrijas mīklas risinājumu
Nobela prēmiju ķīmijā ieguvuši francūzis Anrī Kagans un japānis Kenso Soai par atklājumu, kā iespējams radīt tikai vienu no divām molekulu spoguļformām. Darbs ir īpaši nozīmīgs zāļu izstrādē.
Šogad Nobela prēmija ķīmijā piešķirta franču zinātniekam Anrī B. Kaganam un japānim Kenso Soai. Viņi atrada skaidrojumu ķīmiskai mīklai par dzīvības asimetriju – kāpēc daba ražo gandrīz tikai vienu molekulas variantu, nevis tās spoguļattēlu.
Kas ir hiralitāte
Piemēram, aminoskābes, kas veido olbaltumvielas, pastāv divās formās, kuras viena otras spoguļattēli. Dzīvie organismi uz Zemes darbojas tikai ar vienu no tām. Organiskajā ķīmijā šo īpašību sauc par hiralitāti: hirālām molekulām ir labā un kreisā forma, līdzīgi kā cilvēka rokām – tās nav identiskas, bet ir viena otras spoguļattēli.
Tikmēr laboratorijā ķīmiskās reakcijas parasti rada abu formu maisījumu aptuveni līdzvērtīgās daļās. Zāļu ražošanā tas ir būtiski, jo katra forma organismā iedarbojas citādi: viena var cīnīties ar slimību, bet otra var neko nedarīt vai pat kaitēt.
Pētnieku sasniegumi
Kagans, kurš strādā Parīzes-Sudas Universitātē, 1986. gadā atklāja jaunu veidu, kā ietekmēt ķīmiskās reakcijas, un panāca lielāku vienas spoguļformas pārsvaru nekā iepriekš uzskatīja par iespējamu.
Soai no Tokijas Zinātnes universitātes 1995. gadā žurnālā Nature aprakstīja pirmo reakciju, kas teorētiski varēja būt homohirāla, proti, radīt tikai vēlamo molekulas formu. 2003. gadā viņam izdevās kontrolēt reakciju, kurā izveidojās tikai viens no diviem iespējamiem spoguļattēliem. Nobela komiteja norādīja, ka neviens, izņemot pašu dzīvību, to iepriekš nebija spējis.
Ķīmijas Nobela komitejas priekšsēdētājs Heiners Linke teica, ka laureāti atrisinājuši vairāk nekā gadsimtu vecu mīklu par to, kā homohiralitāte var rasties spontāni, un nodēvēja viņu izstrādātās reakcijas par spožām. Soai preses konferencē sacīja, ka tā ir viena no aizraujošākajām dienām viņa dzīvē, un uzteica daudzos izcilos pētniekus šajā jomā.
Angļu Karaliskās ķīmijas biedrības prezidents profesors Roberts Mokaija atzina, ka tas ir spēcīgs piemērs, kā fundamentālā ķīmija var palīdzēt risināt būtiskas sabiedrības problēmas, un piebilda, ka dažādiem izomēriem var būt pilnīgi atšķirīga bioloģiskā iedarbība, tāpēc tie ir svarīgi efektīvu zāļu meklējumos.
