Ķīna gada laikā uzbūvējusi milzu mākslīgo salu militārai bāzei Dienvidķīnas jūrā
Ķīna ir pabeigusi jaunas mākslīgās salas pirmo būvniecības posmu uz Antilopes rifa Dienvidķīnas jūrā, kur plāno izvietot karakuģus un kaujas aviāciju. Objekts atrodas strīdīgā teritorijā, uz kuru pretenzijas izsaka arī Vjetnama un Taivāna.
Satelītattēli liecina, ka Ķīna pabeigusi pirmo posmu jaunas, gandrīz 607 hektārus lielas mākslīgās salas izveidē uz Antilopes rifa Dienvidķīnas jūrā. Par to ziņo izdevums TWZ, atsaucoties uz kompānijas Vantor satelītuzņēmumiem, aģentūru Reuters un Āzijas Jūras pārredzamības iniciatīvu (AMTI).
Darbi sākušies 2025. gada nogalē, kad no Džujczjanas upes grīvas uz rifu devās Ķīnas smilšu sūkņu kuģu flote ar izslēgtiem transponderiem, lai izvairītos no uzmanības. Mazāk nekā gada laikā, strādājot nepārtraukti diennakts režīmā, no jūras dibena pacelts vairāk nekā miljons tonnu smilšu. Rezultātā izveidota apmēram 6 kilometrus gara, piliena formas sauszeme, ko jau ieskauj jūras dambji un iekšējie ceļi. Galvenā būvniecības flote nu pametusi teritoriju, kas liecina par pirmā posma noslēgumu.
Plānotā infrastruktūra
Salas ziemeļrietumu daļā notiek sagatavošanās aptuveni 3000 metrus garas un 55 metrus platas skrejceļa būvniecībai, kas ļautu uzņemt lielus militāros un civilos lidaparātus. Netālu atklāts arī 60 x 60 metru liels izrakums, kura izmērs atbilst lieliem aviācijas angāriem citās Ķīnas militārajās bāzēs reģionā. Salas dienvidu daļā uzbūvēts 680 metrus garš piestātnes komplekss, pie kura jau novērots Ķīnas krasta apsardzes kuģis. Austrumu daļā jau darbojas administratīvās un dzīvojamās ēkas, vertikāla piezemēšanās laukums un autostāvvietas, kā arī divas betona ražotnes.
Stratēģiskā nozīme
Antilopes rifs ietilpst Paraselu salu arhipelāgā, kuru Ķīna okupējusi kopš 1974. gada un uz kuru joprojām pretenzijas izsaka Vjetnama un Taivāna. Rifs atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā uz dienvidiem no Saņjas ostas un Julinas jūras bāzes Haiņaņas salā, kur bāzējas divi no trim Ķīnas lidmašīnu nesējiem un ievērojami zemūdeņu spēki. Šādas mākslīgās salas kalpo kā loģistikas centri un pastāvīgās novērošanas punkti, stiprinot Ķīnas kontroli pār Dienvidķīnas jūru.
Ķīnas valsts plašsaziņas līdzekļi apgalvo, ka objekts tiks izmantots vienīgi komerciāliem un civiliem mērķiem — līdzīgus apgalvojumus Pekina paudusi arī par visiem iepriekšējiem mākslīgajiem forpostiem reģionā, tostarp pēc 2015. gada, kad Sji Dzjiņpins solīja neveikt militarizāciju. Neskatoties uz solījumiem, Ķīna turpina paplašināt militāro klātbūtni, kas tiek uzskatīts par ANO Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) pārkāpumu.
