Ķīnas ekonomika trešajā ceturksnī augusi par 4,5%, pateicoties eksportam

Ķīnas oficiālā statistika pirmdien liecināja, ka pasaulē otrā lielākā ekonomika šā gada trešajā ceturksnī, jūlijā–septembrī, pieaugusi par 4,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Rādītājs pārspēja prognozes un ir augstāks nekā aprīlī–jūnijā, kad izaugsme bija 4,3% — lēnākā vairāk nekā trīs gadu laikā. Tas Ķīnu tuvina 2026. gada mērķim, ko valdība noteikusi 4,5–5% robežās; pērn izaugsme bija 5%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) šomēnes samazināja Ķīnas šā gada izaugsmes prognozi līdz 4,5%, tātad Pekinas mērķa diapazona apakšējai robežai.

Eksports kā galvenais balsts

Eksports ir viens no nedaudzajiem spēcīgajiem izaugsmes faktoriem. Pērn septembrī tas auga par 36%, bet janvāra–septembra tirdzniecības pārpalikums sasniedza 938 miljardus ASV dolāru, tāpēc Ķīna var pārsniegt pērnā gada rekordu — 1,2 triljonus dolāru. Augstāki ASV tarifi ir mazinājuši divpusējo tirdzniecību, un ķīniešu eksportētāji vēršas uz Dienvidaustrumāziju, Latīņameriku un Eiropu. Izaugsmi vada augsto tehnoloģiju preces, tostarp pusvadītāji un hibrīda un elektriskie auto.

Ķīnas Automobiļu ražotāju asociācijas dati rāda, ka septembrī uz ārzemēm nosūtīti ap 919 tūkstoši vieglo automašīnu. Deviņos mēnešos eksports pārsniedza 7,1 miljonu, kas ir vairāk nekā par 70% vairāk nekā gadu iepriekš.

Vājš iekšējais pieprasījums

Iekšējais pieprasījums ir mazinājies, jo vairākus gadus ilgusī nekustamā īpašuma krīze samazinājusi mājsaimniecību turību un palielinājusi uzkrājumus. BNP Paribas Asset Management stratēģe Ekaterina Bigosa norāda, ka uz tehnoloģijām un eksportu balstītais modelis devis ierobežotu darba vietu un ienākumu pieaugumu. Conference Board ekonomists Makss Cenglains uzskata, ka kopējais rādītājs arvien sliktāk atspoguļo ekonomikas stāvokli un slēpj atšķirības starp nozarēm, reģioniem un mājsaimniecībām.

Spiediens no ES

Eiropas Savienība ar Ķīnu tirgojoties strādā ar deficītu, kas pārsniedz 1,1 miljardu dolāru dienā, bet Ķīnas eksports uz ES deviņos mēnešos pieaudzis par 16%. Šomēnes ES vienojās ierobežot Ķīnas hibrīdauto importu līdz 350 000 gadā. Dažas dalībvalstis vēlas papildu ierobežojumus. ING ekonomists Lins Songs norāda, ka tirdzniecības nesabalansētību būs grūti ātri atrisināt. Ķīnas centrālās bankas vadītājs Pans Gunšens piektdien aicināja deficīta un pārpalikuma valstis sadarboties un apgalvoja, ka Ķīna apņēmusies palielināt iekšējo pieprasījumu.