Ķīnas etniskās vienotības likums izpelnās starptautisku nosodījumu
Ķīnā stājies spēkā likums par etniskās vienotības veicināšanu, ko cilvēktiesību organizācijas, Taivāna un ANO kritizē kā piespiedu asimilāciju un brīvību ierobežošanu.
Ķīnā otrdien stājies spēkā jauns likums par etniskās vienotības un progresa veicināšanu, neskatoties uz brīdinājumiem no Taivānas, Apvienoto Nāciju Organizācijas un cilvēktiesību grupām, kas norāda, ka tas var apdraudēt brīvības, īpaši mazākumtautībām.
Likuma mērķis ir veidot "kopīgu" nacionālo identitāti starp etniskajām grupām, piemēram, nostiprinot mandarīnu valodas kā oficiālās valodas statusu. Tomēr kritiķi apgalvo, ka tas vēl vairāk pasliktinās tādu mazākumtautību kā uiguru un tibetiešu tiesības, kuras Pekina tiek apsūdzēta par vajāšanu.
Īpašu kritiku izpelnījusies norma, kas nosaka, ka personas var saukt pie atbildības par likuma pārkāpšanu arī ārpus Ķīnas. Amnesty International reģionālā direktora vietniece Sāra Brūksa norādīja, ka likums prasīs "politisku un ideoloģisku saskaņošanu ar Ķīnas Komunistisko partiju" un "turpmāk institucionalizēs piespiedu asimilācijas politiku".
Taivāna trešdien pauda "stingru nosodījumu" likumam, norādot, ka tas paplašina "draudus un iebiedēšanu pret mūsu valsts un citu valstu iedzīvotājiem". Deviņi ASV likumdevēji, tostarp Senāta Ārlietu komitejas vadošie republikāņi un demokrāti, paši stingri iebilda pret likumu un solīja turpināt runāt pret Pekinas centieniem "legalizēt tās pārrobežu represijas".
ANO cilvēktiesību augstā komisāre Folkers Türks aicinājis atcelt likumu, norādot, ka tas riskē "padziļināt ierobežojumus valodas, izglītības, reliģijas, kultūras, izteiksmes un pulcēšanās brīvībām".
Uiguru un tibetiešu aktīvisti mudinājuši valstis panākt, lai Ķīna atceltu likumu, apgalvojot, ka tā mērķis ir iznīcināt mazākumtautību kopienas. Pekina noliedz, ka tā veiktu cilvēktiesību pārkāpumus pret jebkuru etnisko grupu, un uzsver, ka visas grupas gūst labumu no tās iekšējās drošības un ekonomiskās attīstības politikas.
