Kirovs Lipmans: deviņdesmitajos gados Latvija neizmantoja ekonomikas iespējas

Uzņēmējs un akciju sabiedrības “Grindeks” padomes vadītājs Kirovs Lipmans sarunu cikla “Latvija 2035” intervijā, ko publicējis portāls Jauns.lv, pauž, ka deviņdesmitie gadi, Latvijai atjaunojot neatkarību, viņam atmiņā palikuši ar smagu rūgtumu par neizmantotajām iespējām. Savus spriedumus viņš balsta ilggadējā pieredzē reālajā ražošanā.

Deviņdesmitie gadi

Lipmans uzskata, ka valstij ar nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju bija spēcīga infrastruktūra: trīs ostas, meži un liela ražošanas bāze. Tomēr tā neizdevās kļūt par vienu no bagātākajām valstīm Eiropā vai pasaulē. Pēc viņa domām, mazā valsts pārāk daudz nodarbojās ar politiku laikā, kad vajadzēja pievērsties ekonomikai.

Viņš uzskata, ka vajadzēja par katru cenu saglabāt lielos uzņēmumus un nepieļaut ostu iztukšošanos, un to nosauc par lielāko kļūdu. Kā piemēru viņš min “Liepājas Metalurgu”, ko pēc vienošanās ar toreizējo premjeru Andri Šķēli uzņēmās glābt. Uzņēmums uz laiku atkal kļuva pelnošs, taču Lipmans to atstāja negodprātīgu partneru un nesakārtotās tiesiskās vides dēļ. Pēc viņa teiktā, no viņa pieprasīja slēpt peļņu un nemaksāt nodokļus, tāpēc viņš aizgāja.

Skats uz politiku

Lipmans saka, ka ir tālu no politikas un viņa prioritāte vienmēr bijusi reālā ekonomika. Viņš norāda, ka nozares ministriem bieži trūkst izpratnes par ražošanas procesiem. Viņaprāt, uzņēmēja pieredze negarantē panākumus valdības vadīšanā, jo jāspēj izvēlēties sabiedrotos un neiesaistīties iekšējos strīdos.

Par hokeja saimniecību, ko viņš vadījis divas desmitgades, Lipmans uzsver, ka valstsvienībā nedrīkst spēlēt tikai spēlētāji no ārzemju līgām, un jāstiprina vietējais čempionāts.

Nākotne līdz 2035. gadam

Uzņēmējs optimismu saista ar radikālām pārmaiņām sadarbības principos valsts pārvaldē. Farmācijā iegūtā pieredze, viņaprāt, rāda neatkarības, ieguldījumu darbiniekos un tirgu diversifikācijas nozīmi; tas ļāvis “Grindeks” sasniegt simtiem miljonu eiro apgrozījumu. Viņš uzskata, ka ar rīcībspējīgu un profesionālu valdību Latvija var sasniegt augstu labklājību, bet, ja politiķi nespēs vienoties, valsts paliks tur, kur ir tagad.