Klaipēdas osta pirmajā pusgadā palielina kravu apgrozījumu par 6%

Klaipēdas osta 2026. gada pirmajā pusgadā apstrādājusi 20,1 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6% vairāk nekā analogā periodā pirms gada. Izaugsmi veicinājis spēcīgāks tranzīta satiksme un jauni kuģošanas savienojumi ar Āziju.

Ostas izpilddirektors Algis Latakas otrdien norādīja, ka Klaipēdas ostas diversificētais kravu klāsts palīdzējis to pasargāt no ģeopolitiskās nenoteiktības un reģionālās tirdzniecības traucējumiem. "Klaipēdas osta ir ļoti daudzveidīga, un tā ir viena no tās panākumu atslēgām," teica Latakas. Viņš piebilda, ka, neskatoties uz notiekošo — karu, sankcijām un tarifiem — pirmais pusgads bijis ļoti labs kravu apstrādes ziņā. Pašreizējais temps liecinot, ka gada laikā osta varētu apstrādāt vairāk nekā 40 miljonus tonnu.

Konteinernesēju kravas pieaugušas par 12% līdz 7,2 miljoniem tonnu, bet roro kravas — par 4% līdz 3,4 miljoniem tonnu. Ostā apstrādāti gandrīz 700 000 TEU, kas ir tikpat, cik pērn. Tranzīta kravu apjoms pieaudzis par 165%, tagad veidojot 19% no kopējā apgrozījuma.

Starp atsevišķām kravu kategorijām naftas produkti pieauga par 12% līdz 2,3 miljoniem tonnu, sašķidrinātā dabasgāze — par 37% līdz 1,6 miljoniem tonnu, mēslojums — par 14% līdz 890 000 tonnām. Graudu apjoms samazinājās par 7,1% līdz 1,3 miljoniem tonnu, bet minerālvielu un būvmateriālu kravas kritās par 6% līdz 940 000 tonnām.

Ostas pārvalde norāda, ka Klaipēda bija vienīgā lielā Baltijas jūras osta, kas pirmajā pusgadā uzrādīja kravu pieaugumu. Tā nodrošināja 44% no Baltijas valstu kopējā kravu tirgus, bet, iekļaujot Būtiņģes naftas termināli, — 54%. Latvijas un Igaunijas ostas turpinājušas zaudēt apjomus, jo tās vēsturiski vairāk paļāvās uz Krievijas tranzītu, kas izzudis sankciju dēļ.

Kravas transportlīdzekļu skaits, kas šķērsoja ostu, pieauga par 2,5% līdz 173 500, bet vietējās kuģu būvētavās veikti remonti 46 kuģiem — par 31% vairāk nekā pirms gada.