Kleidionas kauja: Bizantijas un Bulgārijas sadursme 1014. gadā
1014. gada 29. jūlijā pie Kleidionas (mūsdienu Kļučas ciems) notika kauja starp Bizantijas imperatoru Bazilu II un Bulgārijas caru Samuilu. Bizantieši uzvarēja, bet imperatora nežēlīgā rīcība ar gūstekņiem viņam atnesa iesauku “Bulgāru slaktētājs”.
Vēsturiska sadursme
- gada 29. jūlijā notika izšķiroša kauja starp Bizantijas impēriju un Bulgārijas Pirmo caristi. Pretinieku armijas sastapās pie Kleidionas – ciema, kas mūsdienās atrodas Grieķijas teritorijā un tiek dēvēts par Kļuču. Kaujā piedalījās abu valstu valdnieki: Bizantijas imperators Bazils II un Bulgārijas cars Samuils.
Kaujas iznākums
Bizantiešu pusē bija pārāks spēks un stratēģija, tāpēc viņi guva pārliecinošu uzvaru. Cars Samuils cieta smagu sakāvi, kas vājināja Bulgārijas pozīcijas reģionā. Tomēr visspilgtāk atmiņā palikusi imperatora Bazila II rīcība pēc kaujas.
Nežēlība un iesauka
Pēc uzvaras Bazils II pavēlēja aklināt tūkstošiem bulgāru karagūstekņu, atstājot katru simto vīru ar vienu aci, lai tie aizvestu pārējos pie sava cara. Šī nežēlīgā izrēķināšanās nesa viņam iesauku “Bulgāru slaktētājs” (grieķu: Βασιλεύς Βουλγαροκτόνος). Kauja un tās sekas nostiprināja Bizantijas varu Balkānos un noveda pie Bulgārijas caristes sabrukuma dažus gadus vēlāk.
