Klimata pārmaiņas būtiski palielinājušas ugunsgrēku iespējamību Francijā un Spānijā
Klimata pārmaiņas būtiski palielinājušas ugunsgrēkiem labvēlīgu laikapstākļu iespējamību Francijas dienvidrietumos un Spānijas centrā, secināts jaunā analīzē. Pētnieki aicina papildus dzēšanas darbiem pastiprināt profilaktiskus pasākumus.
Zinātnieku organizācijas "World Weather Attribution" veiktā analīze liecina, ka cilvēka darbības izraisītās klimata pārmaiņas būtiski pastiprinājušas ugunsgrēkiem labvēlīgos laikapstākļus. Francijas dienvidrietumos ekstremālu ugunsgrēku apstākļu iespējamība pieaugusi divas reizes, bet Spānijas centrālajā daļā — pat 20 reizes.
Pētnieki salīdzinājuši vēsturiskos laikapstākļu novērojumus, lai novērtētu, kā laika gaitā mainījušies karstie, sausie un vējainie apstākļi, kas padara ugunsgrēkus grūti savaldāmus. Šādi apstākļi liecina par to, cik sarežģīti ir dzēst liesmas pēc to izcelšanās.
Saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas datiem, siltumnīcefekta gāzu emisijas, galvenokārt no ogļu, naftas un gāzes dedzināšanas, ir paaugstinājušas planētas vidējo temperatūru par aptuveni 1,4 grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar pirmsrūpniecības laikmetu.
Analīzē secināts, ka mūsdienu klimatā šādas intensitātes ekstrēmi ugunsgrēki Francijas dienvidrietumos iespējami aptuveni reizi 20 gados, bet Spānijas centrā — reizi sešos gados.
Pētniece Klēra Bārnsa no Londonas Imperial College norādījusi, ka atkārtoti redzams, kā klimata pārmaiņas veicina karstus, sausus un viegli uzliesmojošus apstākļus. Viņa uzsvēra, ka šajā gadījumā satraucošs ir fakts, ka ugunsgrēku sezona vēl tikai sākusies, un tuvojas vēl viens karstuma vilnis.
Būtisks Eiropas ugunsgrēku riska faktors ir mitras ziemas un sekojošas sausas pavasara un vasaras kombinācija. Mitrā ziema veicina veģetācijas augšanu, bet sausais periods to izžāvē, atstājot mežos lielu daudzumu viegli uzliesmojošas biomasas.
Pētījumā uzsvērts, ka ugunsgrēku riska mazināšanai nepietiek tikai ar avārijas dzēšanas darbiem — nepieciešama arī profilakse, tostarp mežu attīrīšana no izžuvušās veģetācijas pirms ugunsgrēku sezonas.
Šogad Spānijā bija mitrākais janvāris 25 gadu laikā, bet pēc tam sekoja karstākā vasara valsts meteoroloģijas dienesta novērojumos. Francija šobrīd piedzīvo ceturto karstuma vilni gadā.
Nesen veikti zinātniski pētījumi apstiprinājuši, ka cilvēka izraisītas klimata pārmaiņas palielinājušas karstu un sausu laikapstākļu iespējamību Eiropā.
