KNAB: pašreizējais korupcijas izmeklēšanas modelis privātajā sektorā ir efektīvs

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) valdībai iesniedzis ziņojumu, kurā vērtēta pašreizējā kārtība koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai privātajā sektorā. Biroja ieskatā normatīvā vide, institucionālā sistēma un starptautiskie novērtējumi liecina, ka esošais modelis ir funkcionējošs un efektīvs, tāpēc izmeklēšanas pilnvaru vispārēja paplašināšana nav nepieciešama.

Pēdējo piecu gadu statistika liecina, ka KNAB pārsvarā sācis kriminālprocesus par prettiesisku rīcību valsts un pašvaldību iestādēs. Tomēr birojs kriminālvajāšanai nodevis arī lietas, kas nav klasiskā kukuļošana — piemēram, krāpšana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. KNAB norāda, ka tas pierāda spēkā esošā regulējuma elastību un iespēju efektīvi reaģēt uz dažāda veida pārkāpumiem. Biroja ieskatā krimināltiesiskais regulējums kalpo kā instruments, nevis šķērslis, un ļauj rīkoties arī ārpus iestādes pamatspecializācijas, tādējādi mazinot iespēju vainīgajiem izvairīties no atbildības juridisku nianšu dēļ.

KNAB arī akcentē, ka korupcijas atklāšana un pierādīšana privātajā sektorā ir īpaši sarežģīta, jo iesaistītās puses parasti ir savstarpēji ieinteresētas un gūst labumu no prettiesiskā darījuma. Tāpēc tradicionālās izmeklēšanas metodes bieži vien nav pietiekamas, un svarīga ir operatīvās darbības kapacitāte.

Ziņojumā secināts, ka pašreizējā normatīvā regulējuma un kompetenču sadalījuma saglabāšana, vienlaikus stiprinot preventīvos un uzraudzības mehānismus, ir tiesiski pamatota un stratēģiski samērīga. Krimināllikums jau paredz atbildību par koruptīvām darbībām gan publiskajā, gan privātajā sektorā, un privātajā sektorā šos noziegumus izmeklē Valsts policija. Tai ir arī preventīva loma sabiedrības informēšanā.

KNAB uzsver, ka tā loma korupcijas novēršanā privātajā sektorā nav tikai represīva — birojs īsteno arī preventīvus, izglītojošus un metodiskus pasākumus, kas vērsti uz integritātes stiprināšanu un risku mazināšanu. Starptautiskās saistības un ES regulējums prasa kriminalizēt un efektīvi izmeklēt korupciju arī privātajā sektorā, tomēr tie nenosaka vienu obligātu institucionālo modeli. Latvijas normatīvais regulējums kopumā šīs prasības izpilda, tāpēc KNAB neuzskata par nepieciešamu mainīt esošo izmeklēšanas kompetenču sadalījumu.