KNAB saskata interešu konfliktu, kad neatkarīgu institūciju vadītāji balso paši par sevi
KNAB uzskata, ka neatkarīgu institūciju locekļi, balsojot par sevi kā vadītāju, pārkāpj Interešu konflikta likumu, un jau sodījis NEPLP vadību, kā arī pēta Satversmes tiesas vadības ievēlēšanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis, ka neatkarīgu institūciju locekļi, iekšējās vēlēšanās balsojot paši par savu kandidatūru vadītāja vai vietnieka amatam, nonāk interešu konfliktā. Par to jau saņēmuši administratīvus sodus Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja un viņas vietniece, liecina TV3 raidījums "Nekā personīga".
Likums par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā aizliedz amatpersonai lemt jautājumos, kuros tā ir personiski vai mantiski ieinteresēta. Izņēmumi attiecas uz Saeimas deputātiem, valdības locekļiem un domju deputātiem, taču neatkarīgas institūcijas šajā sarakstā nav iekļautas, tāpēc KNAB saskatījis pārkāpumu.
Sods NEPLP vadībai
NEPLP priekšsēdētāju un vietnieku no sava vidus izvēlas pieci padomes locekļi. Vasarā, kad amatu atstāja iepriekšējais vadītājs Ivars Āboliņš, balsis dalījās tā, ka bez pašu kandidātu Ievas Aurēlijas Druvietes un Ievas Kalderauskas balsojuma lēmums nebūtu pieņemts. KNAB abām amatpersonām piemērojis 500 eiro naudas sodu, uzskatot, ka balsojums par sevi nozīmē arī balsojumu par lielāku algu. Sodītās amatpersonas ar to nepiekrīt un lēmumu ir pārsūdzējušas, norādot, ka balsojums attiecas uz pienākumiem, nevis atalgojumu. Arī iepriekšējās NEPLP vēlēšanās locekļi balsojuši paši par sevi.
Izņēmuma gadījums un Satversmes tiesa
KNAB par attaisnojamu atzinis situāciju Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, kur pērn strādāja tikai divas locekles un bez pašas balsojuma priekšsēdētāju nemaz nevarētu ievēlēt.
Vienlaikus KNAB sācis administratīvā pārkāpuma procesu pret Satversmes tiesas vadību par pirms diviem gadiem notikušajām priekšsēdētājas un vietnieces vēlēšanām. Tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina KNAB vērtējumu sauc par kļūdainu un absurdu, uzsverot, ka aizklātu vēlēšanu apšaubīšana apdraudētu tiesnešu neatkarību. Arī Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs norāda uz atšķirību starp vienpersonisku lēmumu un koleģiālu balsojumu. KNAB pārstāvis Andris Donskis problēmu birojā nesaskata. Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns iesniedzis Saeimā grozījumus, kas mēģina novērst neskaidrības likumā.

/nginx/o/2026/04/04/17544451t1h7492.jpg)