Ko mēs zinām par viduslaiku bende Vilņā? Profesija, no kuras baidījās, bet kuru cienīja
Viduslaiku Viļņas bende nebija tikai nāvessodu izpildītājs, bet arī augsti apmaksāts amatnieks ar medicīnas zināšanām, kurš veica pilsētas uzturēšanas darbus un šuva brūces.
Benda – daudzpusīga profesija
Viļņā kādreiz dzīvoja bende, kurš nebija tikai nāvessodu izpildītājs. Kā skaidro mākslas vēsturnieks Juozaps Blažiūns, bende bija prasmīgs amatnieks, ko algoja pilsētas maģistrāts. Viņa pienākumos ietilpa ne tikai miesassodi, bet arī atkritumu un beigtu dzīvnieku izvešana, kā arī sabiedriskās kārtības uzturēšana. Lielāko daļu laika bende nenodarbojās ar nāvessodiem – viņam bija daudz brīva laika, ko pavadīt krogū vai tirgū.
Apmācība un sociālais statuss
Profesiju apguva specializētās akadēmijās, kur mācības ilga 12–15 gadus. Lai gan bende bija labi atalgots – nopelnīja aptuveni 30% vairāk nekā mērs –, cilvēki no viņa izvairījās. Pastāvēja uzskats, ka bende var redzēt cilvēka grēkus, un naudu no viņa neņēma, jo to uzskatīja par "asiņu naudu". Izteiciens "pāriet uz otru ielas pusi" esot saistīts tieši ar bendēm.
Maldīgie priekšstati un medicīniskās prasmes
Atšķirībā no Holivudas filmām, bende nekad nevalkāja kapuci (izņemot karaliskās ģimenes locekļu sodīšanu) un neizmantoja cirvi. Galvas nociršanai lietoja zobenu. Bendes bija izglītoti vīri ar izcilām anatomijas zināšanām – cilvēki pie viņiem vērsās, lai sašūtu dziļas brūces, jo tikai bende zināja, kā apturēt asiņošanu.
Vēsturiskais periods
Viļņai savs bende bija no Magdeburgas tiesību piešķiršanas līdz 18. gadsimta beigām. Pēdējais bende bija vācietis, un viņš pilsētā pat aizgāja pensijā. Bieži vien bendi nebija vietējie – lielākā daļa bija etniskie vācieši vai čehu izcelsmes. Kad pilsētai nebija sava bende, to atveda no Lidas vai Ķēdaiņiem.
