Koalīcijas partneri nevar vienoties par skolēnu vērtēšanas reformu
Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā no nākamā mācību gada mainīt skolēnu vērtēšanas un centralizēto eksāmenu kārtību, taču koalīcijas partneriem par to nav vienotas nostājas. Daļa politiķu aicina reformu atlikt.
Saeimas komisijas sēdē atklājušās atšķirīgas koalīcijas partneru nostājas par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajiem grozījumiem skolēnu vērtēšanas kārtībā, kas paredzēti no nākamā mācību gada.
IZM sagatavotā projekta anotācija paredz atcelt prasību pēc minimālā centralizētā eksāmena kopvērtējuma sliekšņa, kas nepieciešams pamatizglītības apliecības iegūšanai. Tomēr ministre Ilze Indriksone (NA) pauda citu redzējumu — viņasprāt, slieksnis būtu jāsaglabā latviešu valodas un matemātikas eksāmenos kā pamatprasmēs, bet dabaszinību eksāmenā to varētu atcelt, jo šo rezultātu varētu izmantot uzņemšanai konkrētās izglītības programmās. Galīgo lēmumu pieņems deputāti.
Ministre savu pozīciju pamatoja ar statistiku — pagājušajā mācību gadā vismaz vienu 9. klases eksāmenu nenokārtoja 818 skolēnu, kuriem nācās palikt uz otru gadu. Daļa no viņiem var izvēlēties turpināt mācības arodizglītības programmā, apgūstot aprūpētāja, frizera vai pavāra palīga kvalifikāciju. Indriksone uzskata, ka pašreizējā kārtība trīs gadu laikā nav devusi cerēto rezultātu, tāpēc iestājas pret reformas atlikšanu, lai gan sliekšņa paaugstināšana varētu palielināt neizturējušo skolēnu skaitu līdz aptuveni 1500.
Citas plānotās izmaiņas
Grozījumi paredz atteikties no obligātas summatīvo vērtējumu svēršanas — skolas pašas varētu noteikt katra vērtējuma nozīmi. Tāpat plānots paplašināt iespējas skolēniem uzlabot atzīmes, nosakot minimālo uzlabošanas reižu skaitu atkarībā no klases.
Politiskās domstarpības
"Jaunās vienotības" pārstāve Agita Zariņa-Stūre norādīja, ka frakcijai ar ministri nav izdevies vienoties, un aicināja izmaiņas atlikt līdz 2027./2028. mācību gadam, prioritāti dodot finansēšanas modeļa jautājumiem. Arī Zaļo un zemnieku savienības valde nolēmusi neatbalstīt steidzamu reformu, aicinot vispirms panākt plašāku sabiedrības atbalstu un sakārtot citus jautājumus. Komisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa atzīmēja, ka pilnīgai reformas ieviešanai varētu būt nepieciešami arī grozījumi likumos, kas varētu tikt skatīti jau nākamajā Saeimas sasaukumā.
Valdība par izmaiņām lēmusi 1. septembrī.
