Kohēzijas fonds palīdz modernizēt dzelzceļa infrastruktūru Latvijā
Ar ES Kohēzijas fonda atbalstu Latvijā turpinās dzelzceļa peronu modernizācija, lai padarītu vilcienu pieejamāku un ērtāku. Līdz 2029. gadam plānots pabeigt 48 staciju un pieturas punktu atjaunošanu.
/nginx/o/2026/07/03/17758596t1hd5e5.jpg)
Modernizācija uzlabo pieejamību
Latvijā ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem tiek īstenots vērienīgs dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projekts. Tā mērķis ir padarīt vilcienu izmantošanu ērtāku, drošāku un pieejamāku, īpaši cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Projekta kopējās izmaksas ir 52,9 miljoni eiro, no kuriem 85% sedz Kohēzijas fonds, bet 15% – valsts budžets.
Šobrīd no modernizētajām platformām pasažieri jau tiek apkalpoti 30 stacijās un pieturas punktos no kopumā 48 plānotajiem. Līdz šī gada beigām uzlabojumi būs pieejami vēl sešās stacijās: Iļģuciemā, Bolderājā, Priedainē, Ķemeros, Carnikavā un Tukums II.
Paaugstinātās platformas un labiekārtojums
Projektā paredzēts izbūvēt paaugstinātas platformas ar pandusiem, lai iekāpšana un izkāpšana no vilciena notiktu vienā līmenī. Tiks uzlabota arī informācijas pieejamība – gan audio, gan vizuālā formā. Stacijās tiek uzstādītas nojumes ar soliņiem, atkritumu urnas, informatīvās zīmes, LED apgaismojums, videokameras un apziņošanas sistēmas. Tiek ierīkoti arī velo statīvi un bruģēti celiņi, kā arī drošības barjeras un luksofori pie gājēju pārejām.
Krustpils līnijas problēmas un turpmākie darbi
Projekta īstenošanā radušās problēmas Krustpils līnijā, kur sākotnējais būvnieks nespēja nodrošināt kapacitāti – tika paveikti tikai 10% darbu. 2025. gadā līgums ar šo būvnieku tika lauzts. Šobrīd tiek rīkotas divas jaunas iepirkuma procedūras darbu pabeigšanai 12 stacijās un pieturas punktos. Viena no tām izsludināta 2026. gada jūnijā, otra plānota vasarā. Būvdarbus paredzēts sākt 2027. gada būvniecības sezonā, bet projektu pilnībā pabeigt līdz 2029. gadam – ES Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros.
Modernizācija ne tikai uzlabo mobilitāti, bet arī veicina ES klimata mērķu sasniegšanu, jo cerams, ka iedzīvotāji biežāk izvēlēsies vilcienu, nevis automašīnu.


/nginx/o/2026/07/01/17753918t1h2e7a.jpg)