Kolumbijā tūkstošiem cilvēku protestē pret jauno labējo prezidentu
Trešdien vairākās Kolumbijas pilsētās notika miermīlīgas demonstrācijas pret prezidenta Abelardo de la Espriellas politiku. Tās ir opozīcijas pirmā lielā spēku demonstrācija kopš viņa stāšanās amatā augustā.
Kolumbijā trešdien tūkstošiem cilvēku izgāja ielās vairākās pilsētās, lai protestētu pret jaunā labējā prezidenta Abelardo de la Espriellas politiku. Akcijas noritēja mierīgi. Tās ir opozīcijas pirmā spēka demonstrācija kopš augusta, kad De la Espriella stājās amatā, solot cīnīties pret noziedzību un izskaust “narkoteroristus”. Šo valdību dēvē par labējāko Kolumbijā vairāku desmitgažu laikā.
Bogotā mītiņā ppulcējās arodbiedrību pārstāvji, pamatiedzīvotāji, studenti un feministes. Tam vadīja bijušais kreisais prezidents Gustavo Petro. Piedalījās arī kreisais senators Ivans Sepeda, kurš jūnija otrajā kārtā zaudēja De la Espriellai ar mazāk nekā procenta starpību. Dažas demonstrantu grupas skandēja, ka valdība “kritīs”.
Bažas par iegūto zaudēšanu
Petro vadīja Kolumbijas pirmo kreiso valdību, kas paplašināja bezmaksas piekļuvi valsts universitātēm, panāca rekordlielu minimālās algas pieaugumu un uzlaboja darba apstākļus. Kreisie baidās, ka šie sasniegumi tiek apdraudēti. Skolotāja Estere Gerra (32) aģentūrai AFP sacīja, ka jūtas bez garantijām un baidās zaudēt to, ko izdevies iegūt.
De la Espriella ir ASV atbalstīts miljonārs un viens no pretrunīgāk vērtētajiem mūsdienu Kolumbijas vadītājiem. Konservatīvie viņu atbalsta par cīņu pret partizānu grupām, kas pirms desmit gadiem atteicās nolikt ieročus pēc spēcīgās FARC nemiernieku armijas izformēšanas. Kritiķi viņu vaino trauslā miera procesa apdraudēšanā, minoritāšu tiesību apdraudēšanā un autoritārismā.
Dekrēts par protestiem un ārpolitika
Iepriekšējā dienā prezidents izdeva dekrētu, kas iestādēm dod plašākas pilnvaras rīkoties pret demonstrācijām, ja tiek bojāts īpašums vai bloķētas ielas. Platformā X viņš rakstīja, ka vardarbība, vandālisms un blokādes netiks pieļauti. Pretinieki to uzskata par mēģinājumu apklusināt kritiķus. Skolotājs Oskars Peress (40) norādīja, ka tiesības protestēt ir ietvertas konstitūcijā.
Protestētāji kritizēja arī ārpolitiku. De la Espriella atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Izraēlu, ko Petro pārtrauca Gazas operācijas dēļ, un paziņoja par plāniem atzīt Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu. Bogotā tika sadedzināts ASV karogs, citi cēla Palestīnas karogus, bet Medeljinā plakātā bija rakstīts “Jaņķi, ejiet mājās”.
