Kõlvarts: pagaidu robežkontroles atjaunošana ir nepieciešams un pamatots solis
Centra partijas līderis Mihails Kõlvarts uzskata, ka Igaunijai prioritāte ir pašas drošība, nevis beznosacījumu brīva pārvietošanās. Viņš atbalsta pagaidu robežkontroles atjaunošanu saistībā ar migrācijas krīzi Spānijas eksklāvā Seūtā.
Igaunijas Centra partijas priekšsēdētājs Mihails Kõlvarts sociālajos medijos paudis viedokli, ka politiķiem migrācijas krīzes jautājumā jāvadās no realitātes, nevis saukļiem. Viņš uzskata, ka īslaicīga robežkontroles atjaunošana ir nepieciešams un pamatots pasākums.
Kõlvarts norādīja, ka Spānijas notikumi ir uzskatāms piemērs tam, kā dažu politisku lēmumu rezultātā var rasties krīze. Viņš minēja Spānijas valdības lēmumu legalizēt simtiem tūkstošu nelegālo imigrantu un Augstākās tiesas spriedumu, ka pa jūru ieradušos nevar nekavējoties nosūtīt atpakaļ. Tādējādi vienas dienas laikā Eiropā ieradušies desmitiem tūkstošu cilvēku.
Pēc Kõlvarta domām, pašreizējie notikumi atgādina, ka krīzes laikā katra valsts pirmām kārtām rīkojas savu interešu vadīta. Viņš atzīmēja, ka Itālija prioritizējusi savu drošību un īslaicīgi apturējusi Šengenas līguma darbību attiecībās ar Spāniju. Arī Igaunijai būtu jāvadās no savām interesēm un jāprioritizē pašas drošība.
Kõlvarts kritizēja premjerministra Kristena Mihala apgalvojumu, ka cilvēku brīva pārvietošanās Eiropā esot absolūta prioritāte un pagaidu robežkontroles atjaunošana neatbilstot Igaunijas interesēm. Pēc Centra partijas līdera domām, tas ir sauklis, kurā nav ņemta vērā realitāte. Brīva pārvietošanās nesver vairāk par nepieciešamību mazināt drošības draudus, ar kuriem saskaras Eiropa.
Kõlvarts atzina, ka Spānijā situācija ir acīmredzami izkļuvusi no kontroles un nodarīts kaitējums. Viņš piebilda, ka arī Igaunija šobrīd neesot gatava šādām migrācijas krīzēm – pat desmitkārt mazāka krīze būtu katastrofa. Tomēr tas nenozīmējot, ka grūtā laikā katram jārūpējas tikai par sevi. Spānijai jāpalīdz, bet tai pašai jāvirzās uz krīzes risinājumu un jānepieļauj tās atkārtošanās.
Palīdzot Spānijai, nedrīkstot pieļaut problēmas izplatīšanos visā Eiropā. Lai gan lielākā daļa imigrantu jau atgriezušies, nepieciešama pārliecība, ka risinājums ir ilgtspējīgs un nesekos jauni migrācijas viļņi. Līdz tam pagaidu robežkontroles atjaunošana esot nepieciešams un pamatots solis.
Krīze Seūtā notika 30.–31. jūlijā, kad no Marokas pa ūdeni un sauszemi šajā nelielajā teritorijā ieradās vismaz 50 000 cilvēku. Spānija bija spiesta nosūtīt uz Seūtu armijas vienības. Pēc Spānijas Iekšlietu ministrijas datiem, 31. jūlija vakarā lielākā daļa nelegālo imigrantu brīvprātīgi atgriezās Marokā, saskaroties ar pārtikas un mājokļa trūkumu un nespēju nokļūt Spānijas Eiropas daļā, ko no Seūtas atdala Gibraltāra šaurums.
