Kõlvarts: Rail Baltic – Reformu partijas nekompetences un bezatbildības simbols

Centristu partijas līderis Mihails Kõlvarts savā politiskajā paziņojumā pilnvaroto padomes sēdē paziņoja, ka notikumi ap Rail Baltic būvniecību raksturo Reformu partijas valsts pārvaldību - visur valda nekompetence, cinisms un bezatbildība.

Pēc Kõlvarta teiktā, neviens no ministriem, ieskaitot premjerministru, nav pacenties saprast, kādā stāvoklī patiesībā ir Rail Baltic projekts gan Igaunijā, gan citās valstīs. Viņš uzsvēra, ka valsts budžeta apspriešanas laikā neviens valdības loceklis nevarēja pateikt, kāda summa šogad paredzēta projekta īstenošanai.

Kõlvarts atgādināja, ka pašreizējā valdība noraidīja Centristu partijas priekšlikumu veikt riska analīzi gadījumam, ja Latvijai rastos grūtības projekta īstenošanā. Koalīcijā apgalvoja, ka pastāv tikai viens scenārijs, un ikviens, kas uzdrošinās to apšaubīt, izplata Kremļa naratīvus. Viņš norādīja, ka pašreizējais Latvijas premjerministrs vairākkārt brīdinājis, ka Latvija nespēs pabeigt Rail Baltica būvniecību līdz 2030. gadam, taču Igaunijas premjerministrs to nevēlas atzīt - it kā dzīvotu paralēlā pasaulē.

Pēc Kõlvarta domām, pat ja Rail Baltic posms Igaunijā kādreiz tiks pabeigts, tas neapmierinās valsts iekšējās vajadzības. Taupības nolūkos atteicās no desmit viaduktu būvniecības, un pirmajā posmā tiks ierīkots tikai viens sliežu ceļu pāris. Turklāt šis dzelzceļš faktiski nesavienos dažādas apdzīvotas vietas - piemēram, stacija Hēdemēstē atradīsies 15 kilometru attālumā no pašas Hēdemēstes apdzīvotās vietas.

Sākotnēji Rail Baltic izmaksām vajadzēja būt 3,7 miljardiem eiro, un projektu plānoja pabeigt jau pagājušajā gadā. Tomēr šodien jau runā par 15 miljardiem eiro, un termiņš pārcelts uz 2035. gadu, turklāt pat Igaunija nespēs pabeigt savu projekta daļu līdz 2030. gadam. Premjerministrs nesaskata tajā problēmu, apgalvojot, ka būvniecības paātrināšanai valsts var piešķirt papildus 200 miljonus eiro gadā, palielinot ikgadējos izdevumus no 500 līdz 700 miljoniem eiro. Šāda bezatbildība raksturo Reformu partijas attieksmi pret Igaunijas iedzīvotājiem un valsts finansēm, kad daudziem cilvēkiem grūti savilkt galus kopā un valsts finanses ir dziļā krīzē, premjerministrs ir gatavs izšķērdēt simtiem miljonus eiro bez rūpīgas analīzes un ilgtermiņa perspektīvu izpratnes.

Kõlvarts uzskata, ka Rail Baltic projekta īstenošana ir vēl viens piemērs Reformu partijas pārvaldības stilam. To pašu var teikt par automašīnu nodokli - tā ieviešanai tika minēti pretrunīgi un neskaidri argumenti, un galu galā nodoklis nesasniedza nevienu no izvirzītajiem mērķiem. Ieņēmumi no automašīnu nodokļa bija ievērojami mazāki nekā gaidīts, autotirgus nonāca krīzē, un cilvēku dzīves līmenis pasliktinājās. Tomēr uz kritiku atbildēja, ka jautājums par to, kā cilvēki tiks galā ar automašīnu nodokli, ir treššķirīgs.