Komentārs: pēc ASV starpvēlēšanām Trampa ietekme vājinās, taču risks Ukrainai un Tuvajiem Austrumiem saglabājas
Britu laikraksta The Guardian ārpolitikas komentētājs Saimons Tisdols uzskata, ka demokrātu panākumi ASV Kongresa starpvēlēšanās novājinājuši prezidentu Donaldu Trampu. Viņš brīdina, ka tas var ietekmēt Krieviju, Izraēlu, Irānu un Ukrainu, bet ne vienmēr uz labu.
Pēc ASV Kongresa starpvēlēšanām, kurās uzvarēja Demokrātiskā partija, prezidenta Donalda Trampa starptautiskā ietekme ir mazinājusies. Tā vērtē britu laikraksta The Guardian ārpolitikas komentētājs Saimons Tisdols savā viedokļa rakstā, kas publicēts 8. novembrī. Tā ir autora analīze un vērtējums, nevis ziņu pārskats.
Ko autors uzskata par izmaiņu iemeslu
Tisdols raksta, ka vēlēšanu rezultāts bijis personisks noraidījums Trampam, kurš aicinājis vēlētājus uztvert vēlēšanas tā, it kā viņš pats būtu uz biļetena. Pēc autora domām, tas atbalsta cerības Irānā, Izraēlā, Ukrainā un Eiropā. Viņš min, ka demokrāti janvārī pārņems abas Kongresa palātas, tāpēc Tramps un augsti amatpersonas saskarsies ar rūpīgāku uzraudzību. Autors pieļauj arī to, ka ciest varētu aizsardzības ministrs Pīts Hegsets.
Krievija un Ukraina
Tisdols uzskata, ka Trampa vājums paradoksāli var paātrināt pamieru Ukrainā. Pēc viņa domām, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, saskaroties ar neveiksmēm frontē un ekonomikas problēmām, centīsies panākt vienošanos, kamēr Tramps vēl ir amatā. Autors brīdina, ka ASV sarunu vedēji varētu pastiprināt spiedienu uz Kijivu piekāpties teritoriālajos jautājumos, kā arī turpināt ierobežot ieroču un izlūkdatu atbalstu.
Irāna, Izraēla un citi jautājumi
Autors norāda, ka Tramps tomēr var pretoties spiedienam un paplašināt karu pret Irānu, jo viņš reti pieņem kompromisus. Savukārt Izraēlā jebkura jauna valdība, visticamāk, turpinās noliegt palestīniešu pamattiesības, un Vašingtona to vairāk vai mazāk atbalstīs. Tisdols min arī iespējamu strīdu mazināšanu ar Eiropu un Kanādu vai draudu par NATO atstāšanu īstenošanu.
Autors prognozē, ka lielākā daļa ASV politikas līdz 2028. gadam būtiski nemainīsies. Viņš uzskata, ka demokrāti, kontrolējot budžetu, varētu atjaunot ārvalstu palīdzības finansējumu. Raksta noslēgumā viņš min progresīvu partiju uzvaras Ungārijā, Serbijā un Brazīlijā un pieļauj līdzīgus rezultātus nākamajās vēlēšanās Spānijā un 2027. gadā Francijā.
