Kongo austrumos plešas Ebolas uzliesmojums: ANO brīdina, ka izplatība apsteidz reaģēšanu
Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos izplatās rets Ebolas vīrusa Bundibugyo paveids, un miruši jau vairāk nekā 5000 cilvēku. Autors, kas pieredzējis Rietumāfrikas epidēmiju, norāda uz palīdzības samazinājumu un vietējo ticības līderu lomu.

Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR) austrumos plešas retā Ebolas vīrusa Bundibugyo paveida uzliesmojums, kas jau prasījis vairāk nekā 5000 cilvēku dzīvību. Tas ir šīs Centrālāfrikas valsts 17. Ebolas uzliesmojums un līdz šim smagākais. Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) brīdina, ka slimības izplatība apsteidz reaģēšanu, un uzliesmojumu plaši gaidāms kļūstam par smagāko Ebolas vēsturē. Šim paveidam vēl nav pierādītas vakcīnas vai ārstēšanas, un gandrīz 50 % inficēto miruši.
Nostāju žurnālā The Guardian publicējis Kayode Akintola, kurš Rietumāfrikas epidēmijas laikā bija katoliskās palīdzības organizācijas Cafod valsts direktors Sierraleonē un Libērijā.
Kopīgas iezīmes ar Rietumāfriku
Akintola raksta, ka krīze KDR atkārto pazīstamu ainu. Slimību atpazina novēloti, daļēji tāpēc, ka apgabals cietis konfliktos, kas to paātrina un rada aizdomas, pat vardarbību pret palīdzības sniedzējiem. Ir bijuši uzbrukumi klīnikām un apbedīšanas komandām, bet cietušos bieži baidās un nogaida pat viņu radi un kaimiņi.
Rietumāfrikā 2013.–2016. gadā bija 28 600 saslimšanas gadījumu un 11 300 nāves gadījumu; inficētajiem bija gandrīz 40 % iespēja mirt. Toreiz cilvēki neprata rīkoties ar nepazīstamu slimību. Miruša cilvēka ķermeņa pieskaršanās rada inficēšanās risku, taču arī anonīmas apbedīšanas komandas aizsargtērpos, kas aizveda mirušos uz nezināmām vietām, situāciju pasliktināja. Ģimenes slimniekus turēja mājās un slepeni apbedīja.
Kas palīdzēja
Senās apbedīšanas paražas bija jāmaina, taču cilvēki neklausīja attālu amatpersonu norādījumiem. Domas mainīja viņu pašu kopienu locekļi: priesteri, imami un tradicionālie dziedinātāji, kuri Bībelē un Korānā meklēja pantus, lai pārliecinātu mainīt ieradumus. Autors uzskata, ka viņi spēlēja izšķirošu lomu uzliesmojuma ierobežošanā.
Finansējuma trūkums
Galveno uzliesmojuma plašās izplatības iemeslu Akintola saskata krasajā palīdzības samazinājumā salīdzinājumā ar iepriekšējo desmitgadi. Finansējuma iztrūkums palielinās. ANO brīdina, ka uzliesmojuma beigšana varētu prasīt līdz 12 mēnešiem, ja būs nauda. Autora secinājums: cīņa pret Ebolu nav tikai medicīnas jautājums, un ticības organizācijām tajā ir sava loma.


