Kormans brīdina: populistu atdarināšana dzīves dārdzību nemazinās

Austrālijas galvenās politiskās partijas nedrīkstētu pārņemt populistu idejas, piemēram, migrācijas griestus, lai reaģētu uz vēlētāju neapmierinātību ar dzīves dārdzību. To sestdienas vakarā plāno paziņot Matiass Kormans, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) ģenerālsekretārs un bijušais ilgāk par visiem amatā strādājušais Austrālijas finanšu ministrs. Uzrunu viņš teiks Neatkarīgo pētījumu centrā (Centre for Independent Studies).

Konteksts: One Nation popularitātes kāpums

Kormans savā uzrunā tiešā tekstā nenosauc partiju One Nation, kuras programma lielā mērā balstās pret imigrāciju vērstā nostājā. Pēc 2025. gada federālajām vēlēšanām tās popularitāte pieaugusi: jaunākajā Guardian Essential aptaujā partijas primārais atbalsts sasniedzis 25 %, apsteidzot Koalīcijas 22 %.

Viņš atzīst, ka populisti var uzrunāt reālas problēmas – augošus enerģijas rēķinus, grūtāk pieejamu mājokļa iegādi un reālo ienākumu kritumu. Taču, pēc viņa teiktā, galvenās partijas, kas pārņem populistu ekonomisko programmu, vēlētājus neatgūst: “Tās zaudē divreiz” – vispirms oriģinālam, ko vēlētāji vienmēr izvēlēsies kā kopijas vietā, un pēc tam centram.

Migrācija un tarifi

Kormans kritizēs “patvaļīgus migrācijas griestus”, kas ieviesti, neņemot vērā to ietekmi uz uzņēmumiem, slimnīcām, vecāka gadagājuma cilvēku aprūpi vai universitātēm. Viņš atzīs, ka tik daudz austrāliešu kā pēdējos 20 gados vēl nekad uzskata migrāciju par pārāk lielu, daudzi to saista ar mājokļu jautājumu. Viņaprāt, risinājums ir mājokļu piedāvājuma, infrastruktūras un pakalpojumu uzlabošana, kā arī migrācijas sastāva pārskatīšana.

Pēc ESAO pētījuma par Austrālijas reģioniem, vietās, kur ieradies vairāk migrantu, austrāliešu dzimušo nodarbinātība auga ātrāk, un to algas mērāmi nemainījās. Bez migrācijas darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits samazinātos, vecāka gadagājuma cilvēku skaitam pieaugot.

Kormans arī uzskata, ka tarifi, ko noteicis ASV prezidents Donalds Tramps un ko piedāvā One Nation, dzīves dārdzību nemazinās un var sadārdzināt izmaksas lauksaimniekiem, kalnrūpniekiem un būvniekiem. Pēc viņa domām, vienīgais ceļš ir produktivitātes pieaugums: “Īsceļa uz zemākām dzīves izmaksām nav.”