Kremlis runā par mieru, bet vienlaikus draud Eiropai ar kodolieročiem
Putins Valdaja forumā aicināja dzīvot draudzīgi, taču paziņoja, ka Eiropas militārā infrastruktūra, kas atbalsta Ukrainu, ir leģitīms mērķis. Kremļa propagandisti un amatpersonas vienlaikus pastiprināja kodoldraudus Eiropai.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Kremļa propagandisti turpina vainot Rietumus karā pret Ukrainu, vienlaikus arvien atklātāk draudot Eiropai. Putina uzrunā Valdaja kluba forumā 1. oktobrī miermīlīgi apgalvojumi mijās ar brīdinājumiem, ka tiks izmantoti visi Krievijas rīcībā esošie ieroči.
Miera retorika un draudi
Putina vēstījums bija pazīstams: karš Krievijai esot uzspiests, bet par tā turpināšanos atbildīgi Rietumi un Ukrainas vadība. Viņš aicināja „dzīvot draudzīgi” un apgalvoja, ka Krievija nevienam negrasās uzbrukt. Taču reizē viņš pavēstīja, ka Eiropas militārā infrastruktūra, kas palīdz Ukrainai, esot leģitīms Krievijas mērķis. Krievijas triecienus Kijivai viņš attaisnoja ar Ukrainas uzbrukumiem Krievijas kuģiem.
Propagandists Vladimirs Solovjovs valsts ēterā izteica naidpilnus saukļus pret ukraiņiem un pieprasīja, lai tie gāž savu varu. Propagandisti arī brīdināja, ka uzbrukumi Kijivai turpināsies un pastiprināsies, atbildību uzvelot Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim. Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, reaģējot uz Zelenska lūgumu ASV bloķēt Krievijas satelītus, draudēja ar karu kosmosā un apgalvoja, ka „Starlink” satelīti gāztos zemē.
Kaļiņingrada un kodolieroči
Atsaucoties uz NATO mācībām Kaļiņingradas tuvumā, Putins norādīja, ka tiešā uzbrukuma gadījumā Krievija apsvērtu visu ieroču izmantošanu, taču piebilda, ka Ārlietu ministrijas brīdinājumā kodolieroči neesot tieši minēti. Propagandisti mājienu izteica skaidrāk: mēģinājumi bloķēt Kaļiņingradu varot novest pie kodolieroču lietošanas. Ārpolitikas stratēģis Sergejs Karaganovs televīzijā sacīja, ka pēc parasto ieroču triecieniem varētu sekot kodoluzbrukumi, ja Eiropa „nepadosies”.
Vērtējumi
Bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons intervijā laikrakstam „Diena” norādīja, ka Krieviju var atturēt tikai tad, ja tā saprot, ka saņems pretsitienu. Citādi eskalācija var turpināties.
Portāla „Defence24” analītiķi uzskata, ka Putins cenšas Ukrainu attēlot kā vienu no plašākas konfrontācijas frontēm. Tas ļautu Maskavai iespējamās miera sarunās pieprasīt ne vien teritorijas, bet arī ietekmes sfēru pārdali un jaunu drošības kārtību Eiropā. Apzināta neskaidrība ļauj Kremlim pašam izlemt, ko uzskatīt par uzbrukumu vai provokāciju.
